Lūgšana ir laiks, kurā vienkārši var būt, kurā visa cīnīšanās par un pret apstājas. Ir atļauts būt. Lūgšana ir arī laiks, kad esam īstajā laikā un vietā, tajā, laikā un vietā, kas mums dots.
Dzīvošana, skatoties uz atpakaļu vai uz priekšu, domājot – kā bija vai kā būs – ir kā dzīvošana pēc nepareiza pulksteņa. Pēc pulksteņa, kurš rāda nepareizu laiku. Tas kavējas vai aizsteidzas uz priekšu, bet nekad nav laikā. Tas nerāda pareizo laiku. Šādus pulksteņus parasti izvēlamies nelietot.
Vienīgais laiks ir tas, kas ir šobrīd. Šis mirklis kopā ar Dievu, tas vienīgais ir mūsu. Nekavējoties atpakaļ, neskrienot uz priekšu, – ļaujam Dievam ar mums kopā būt, mūsos būt ŠODIEN.
