Par svešu neviens nemirst

Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un tos veda savrup augstā kalnā. Un Viņš tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt, un tiem parādījās Ēlija ar Mozu un runāja ar Jēzu. Un Pēteris griežas pie Jēzus un saka: “Mācītāj, šeit mums labi; taisīsim trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.” Jo Viņš nezināja, ko runāja; jo tie bija pārbijušies. Un padebess nāca, tos apēnodama; un balss nāca no padebess: “Šis ir Mans mīļais Dēls, klausait Viņu!” Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja kā vien Jēzu. Un, nokāpjot no kalna, Viņš tiem piekodināja nevienam nesacīt, ko tie redzējuši, pirms Cilvēka Dēls nebūs augšāmcēlies no miroņiem. /Mk. 9:2-9/