Atskaņas no Ģertrūdes vīru ziemas izbraukuma

16Atskaņas no Ģertrūdes vīru ziemas izbraukuma – pārgājiens, kas lauza ledu.

Lai rastu laiku kopīgai sadraudzībai, spirdzinājumam un iedrošinājumam, decembra vidū notika kārtējais draudzes vīru izbraukums, kas šoreiz bija īpašs ar to, ka daļu no izbraukuma vīriem bija iespēja pavadīt kopā ar bērniem un jauniešiem no centra „Ozoli” dodoties kopīgā sniegotā pārgājienā, kas izvērsās par aizraujošu kopā būšanas piedzīvojumu.

Lai arī Rīgā vēl bija vēlīna rudens noskaņa, Madonas pusē, uz kuru vīri devās, Debesu Tēvs bija sarūpējis brīnišķīgi skaistu sniegotu dienu, kas deva svētku un cerību pilnu prieka noskaņu.

Ierodoties Ozolos vīrus sagaidīja atvērtais un pozitīvais Mārtiņš – viens no audzinātājiem. Pasteidzoties notikumiem priekšā – vīrs ar lielo V, kurš viennozīmīgi atrodas īstajā vietā. Pēc savstarpējās vīru un jauniešu iepazīšanās, pirmā bikluma pārvarēšanas, pāris atraktīviem ledlaužiem un kopīgas iepazīšanās maltītes 14 vīri un ap 15 jauniešiem bija gatavi doties kopīgā piedzīvojumā (lai arī pēc tik gardas un pilnīgas maltītes liela daļa klusībā balsoja par nelielu snaudu :) ). Kur šī „vieglā pēcpusdienas pastaiga” vedīs, tajā brīdī, visdrīzāk, nenojauta neviens.

26Pārgājienā devāmies pa tuvējās apkārtnes mežiem, kalnienēm, kur viena no ievērojamākajām apskates vietām bija nelielais grāvītis – kā izrādās – Ogres upes sākums. Kādu laiku sekojot Ogres upes plūdumam devāmies nostāk no ceļiem, dziļāk mežā, kur vairāk sniega, vairāk pikošanās prieka.. :) Soli pa solim visi pamazām atraisījās, skraidīja un no sirds izbaudīja draudzīgas pikošanās priekus un draudzīgas sarunas par sapņiem, vēlmēm un nākotnes plāniem, arī politiku, pērļošanu, telefonu remontēšanu pašu spēkiem, utt., utt.

 

Turpinot ceļu bija pa kāpumam kalnā, gan arī kādas krūmiem aizaugušas vietas, kā arī uzarts lauks. Pikojoties, skraidoties un jokojoties nemaz nepamanījām, ka sāk krēslot un prieka brīžus nomākusi saguruma un slapjo kāju sajūta…

20_1Līdz brīdim, kad mazāko skrējieni palika arvien īsāki, līdz noslēdzās uz kāda no „lielo” pleciem :). Kā dalījās kāds vīrs – „arī man ejot kalnā pa uzarto lauku kājas pinās, bet meitene uz pleciem tik skaisti dziedāja – ar tādu prieku, ka uz brīdi pat aizmirsu par šo kāpiena nogurumu un baudīju – vienkārši ļāvos priekam.”

Bet pēc laika ceļš par izaicinājumu kļuva arī lielākajiem, un tas bija brīdis, kad mūsu bariņš kļuva par komandu, kurā devāmies tālāk jau vairāk uzpasējot un stiprinot viens otru. Bet brīdī, kad likās „nu ir pa sūro”, mūs izglāba līdzpaņemtā termos-tēja un iekurtais ugunskurs, kurā apgrauzdējām līdzpaņemtās desas un māršmelovus. Kā iekurt uguni ziemā, kad viss ir snieglietū – to nu tagad arī zinām – dzīvē noderēs. Desu cepšana ap ugunskuru radīja tādu īpašu kopības sajūtu un sadraudzību. Pienākot krēslai, ugunskurs no siltuma avota pārvērtās arī par gaismas avotu.

Sākumpunktā atgriezāmies jau tumsiņā – un daļai tas noslēdzās ar neviltotu un patiešām dzīvu „Mēs to izdarījām!” izsaucienu. Galapunktā mūs visus pārsteidza negaidīts un ļoti silts pārsteigums – silta zupa, tēja un kliņģeris. Pēc vakariņām visi draudzīgi vienojāmies, ka šis ir bijis „kārtējais skarbais izdzīvošanas pārgājiens”, kurš kaut kā noslēdzies ar krietnu paēšanu :).

Pēc siltajām vakariņām sapulcējāmies kopā uz sadraudzību un pārrunājām dienas gaitā gūtos iespaidus un piedzīvojumus. Tagad viss skarbais ir aiz muguras un palikusi tikai patīkamā piedzīvojuma pēcgarša – pēcpusdienas pastaiga izvērtās brīnišķīgi negaidītā, nedaudz sūrā, bet visnotaļ bagātinošā piedzīvojumā. Brīnišķīga diena, kuras noslēgumā nav tik vienkārši pateikt kurš kuru veda pārgājienā un kāpēc..

25Dienu vīri noslēdza netālajā naktsmiera vietā -pirtiņā, kur vakaru pavadījām sadraudzībā, daloties par dienā piedzīvoto, kā arī cits citam un Dievam uzticot savus izaicinājumus, pārbaudījumus un lūgšanas. Viena no Rakstu vietām, kas vīriem atklājās bija 1. Tesalonīkiešiem 2:1 „Jūs paši zināt, brāļi, kāds bija mūsu darba sākums pie jums, ka tas nebija bez panākumiem.”

Dažas no atziņām, ar ko vīri dalījās pēc pārgājiena:

Piedzīvoju to, ka ikvienam no bērniem ir kāds sapnis, kāds talants, kāda cerība, kāds mērķis, kas ir sācis dīgt. Un tik ļoti gribās, lai pasaule sadodas rokās un visiem bērniem šis dīglis izaug par ko diženu. Pēc pasākuma domāju, ko/cik daudz es/mēs varam darīt, lai šiem cilvēka bērniem palīdzētu augt.

Mūsu sirdīm vienmēr ir jābūt atvērtām un gatavām draudzībai, arī iedrošinājumam uzstādīt mērķus un tos sasniegt.

Iemācīties mīlēt cilvēkus var tikai veidojot ar viņiem attiecības ar draudzību un patiesu ieinteresētību viņu dzīvē. Šī bija brīnišķīga mācību stunda!

12Nezinu kurš kuru veda pārgājienā – mēs bērnus vai bērni mūs. Varbūt šis pārgājiens bija ceļš pie mums pašiem, ceļš pie sevis, ceļš uz savu sirdi. Varbūt šis pārgājiens bija kādu domu, aizspriedumu un stereotipu laušana. Te mums, vīriem ir par ko lūgt un apdomāt. Pārdomāt, kāds ir mūsu aicinājums un dāvanas. Ko mēs ikviens kā vīrs varam darīt? Mēs kā vīri esam vienoti Kristū, bet kā personības tik dažādi raksturā, aicinājumā, profesijās un dāvanās. Šajā pārgājienā ir jūtams kāds vienojošs spēks, kur neviens nav lieks. Tik brīnišķīgi Tēvs vadīja mūs ikvienu. Ikviens ir spējīgs darīt lielas lietas. Ir vīri, kuriem ir komunikācijas dāvanas, spējas uzklausīt un ieklausīties. Vīri, kuri apveltīti ar spēku – paņemt kādu uz pleciem un panest. Vīri ar mīkstu sirdi un atziņas dāvanām, iedrošināt mazos, uzklausīt, būt par draugu un samīļot. Vīri ar radošām dāvanām un idejām – dāvaniņas, pārsteigumi, apsveikuma kartiņas, vīri ar vadības dāvanām organizēšanā. Vīri ar sirds siltumu. Darboties griboši, čakli un uzņēmīgi vīri, kuri ikdienu pavada darbos, un ne vienmēr var būt klāt izbraukumos, bet ir klāt lūgšanās, ziedojumos atbalstā un idejās.

Fotogrāfijas no izbraukuma:

Viru_izbraukums_Madona_12-13_dec_2015

Turpinot vīru tikšanos, vīru izbraukumu tradīciju ir iecerēts turpināt un organizēt reizi sezonā. Savukārt, reizi divās nedēļās, tāpat kā līdz šim, Ģertrūdes pagrabā piektdienu rītos plkst. 7.00 norisinās vīru lūgšanu brokastis.

, ,