Bībeles lasījumi – 24. februāris

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 25:16-22/
Evaņģēlijs /Mk. 7:31-8:13/
Vecā Derība /2. Moz. 35:1-36:38/



PSALMI

/Ps. 25:16-22/

Pievērsies man un esi žēlīgs, jo es esmu vientulis un lielās bēdās!
Bailība pārņem manu sirdi, izved mani no manām bēdām!
Uzlūko manu postu un manas mokas un piedod visus manus grēkus!
Apskati manus ienaidniekus, cik viņu daudz un ar kādu nekautrīgu niknumu viņi mani ienīst!
Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos!
Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā, jo es gaidu uz Tevi, ak, Kungs!
Ak, Dievs, atsvabini Israēlu no visām viņa bēdām!


EVAŅĢĒLIJS

/Mk. 7:31-37/

Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās.
Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku.
Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli,
un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata, tas ir: atveries.”
Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja.
Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda
un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.”

/Mk. 8:1-13/

Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja:
“Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.
Un, kad Es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.”
Un Viņa mācekļi Viņam atbildēja: “Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?”
Un Viņš tiem jautāja: “Cik jums ir maizes?” Tie sacīja: “Septiņas.”
Un Viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā.
Tiem bija arī mazums zivtiņu; un, pateicību sacījis, Viņš pavēlēja arī tās likt priekšā.
Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.
Un to bija kādi četri tūkstoši. Un Viņš tos atlaida.
Un tūdaļ Viņš iekāpa laivā ar Saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.
Un farizeji uzstājās un sāka ar Viņu sarunāties un prasīja no Viņa kādu zīmi no debesīm, Viņu kārdinādami.
Un Viņš nopūtās Savā garā un sacīja: “Ko šī cilts meklē zīmes? Patiesi Es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netaps dota.”
Un Viņš, tos atlaidis, kāpa atkal laivā un pārcēlās uz otru malu.


VECĀ DERĪBA

/2. Moz. 35:1-35/

Un Mozus saaicināja visu Israēla bērnu draudzi un uz to runāja: “Šie ir tie vārdi, kurus Tas Kungs ir pavēlējis izpildīt.
Sešas dienas strādājiet, bet septītā diena lai jums ir svēta, sabata diena, kas svētīta Tam Kungam; ikviens, kas šinī dienā strādā, lai mirst.
Neaizdedziniet uguni savās apmešanās vietās sabata dienā.”
Un Mozus runāja uz visu Israēla bērnu draudzi, sacīdams: “Šī ir Tā Kunga pavēle, ko Viņš ir devis:
ņemiet no savas rocības cilājamo upuri Tam Kungam; ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upura dāvanu Tam Kungam: zeltu, sudrabu un varu,
zilu purpuru un sarkanu purpuru, karmezīnā krāsotas dzijas, smalku audumu un kazu vilnu,
iesarkanas aunu un āpšu ādas un akāciju koku,
arī eļļu apgaismošanai un smaržīgas zāles svaidāmai eļļai, un zāles kvēpināšanai,
oniksa akmeni un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu zīmei.
Visi jūsu vidū, kam ir spējas, lai nāk un taisa visu, kā Tas Kungs pavēlējis: mājokli,
tā telts vietu ar tās segām, pārklāju, kāšus, dēļus, bultas un stabus ar to kājām,
šķirstu ar tā nesamām kārtīm, salīdzināšanas vāku un priekškaru, kas to aizsedz,
galdu ar tā nesamām kārtīm un visus tā piederumus, arī svētās maizes,
lukturi apgaismošanai un tā piederumus un eļļas lukturīšus, un eļļu apgaismošanai,
kvēpināmo altāri ar tā nesamām kārtīm, eļļu svaidīšanai un zāles kvēpināšanai, arī priekškaru mājokļa durvju aizsegšanai,
dedzināmo upuru altāri līdz ar tā vara režģi, nesamām kārtīm un visiem rīkiem, mazgājamo trauku un tā kāju,
pagalma aizkarus un to stabus ar to kājām, arī pagalma vārtu pārsegu,
arī mājokļa mietiņus un pagalma mietiņus un telšu virves,
un amata tērpus kalpošanai svētnīcā, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes kalpošanai.”
Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
Un ikviens, kuru sirds skubināja, un ikviens, kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upura dāvanu Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm.
Tad visi, kurus sirds uz to skubināja, vīri un sievas, nesa saktas un auskarus, gredzenus un krelles, visādas zelta lietas; katrs, kas gribēja, atnesa zeltu par līgojamo upuri Tam Kungam.
Un ikviens, kam bija zils un sarkans purpurs, karmezīnā krāsoti diegi, smalki audumi, kazu vilna un iesarkanas aunu un āpšu ādas, tie to atnesa.
Ikviens, kas gribēja veltīt Tam Kungam sudrabu vai varu, to atnesa par cilājamo upuri Tam Kungam, un ikviens, kam bija akāciju koks, atnesa to kalpošanas piederumu darināšanai.
Un ikviena ar prasmi apveltīta sieva pati vērpa un atnesa savērpto zila un sarkana purpura dziju, arī karmezīna krāsā krāsotu un šķetinātu smalku dziju audumu.
Un visas sievas, kurām sirds uz to skubināja un kuras to prata, vērpa kazu vilnu.
Un vadoņi atnesa oniksa akmeni un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu zīmei,
balzamu, eļļu apgaismošanai un svaidāmo eļļu, un zāles kvēpināšanai.
Tā Israēla ļaudis, vīri un sievas, kurus sirds skubināja ko pienest visam šim darbam, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis tiem darīt, nesa labprātības upurus Tam Kungam.
Un Mozus sacīja Israēla bērniem: “Redziet, Tas Kungs ir aicinājis Becaleēlu, Ūrija dēlu, Hūra dēladēlu, no Jūdas cilts
un ir to pildījis ar Dieva Garu, ar gudrību, izmanību un zināšanām visādiem darbiem:
izdomāt mākslas darbus un izstrādāt tos zeltā, sudrabā un varā,
griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus.
Arī spējas citus mācīt Viņš licis viņam sirdī, viņam un Oholiābam, Ahisāmeka dēlam, kas ir no Dana cilts.
Viņš tos ir pildījis ar sirds gudrību, tā ka tie var veikt dažādus griezēju un izšuvēju darbus zilā un sarkanā purpurā, no karmezīnā krāsotām dzijām un smalka auduma, ka tie var izpildīt dažādus darbus un izdomāt meistarīgu darbu metus.

/2. Moz. 36:1-38/

Un Becaleēls un Oholiābs, un visi prasmīgie vīri, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību un māku veikt jebkuru darbu svētnīcas celšanā, lai strādā tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis.”
Un Mozus aicināja Becaleēlu un Oholiābu, un visus prasmīgos vīrus, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību, visus, kurus sirds skubināja sākt šo darbu un darīt to.
Viņi ņēma no Mozus visas upuru dāvanas, kuras Israēla bērni bija tam atnesuši, lai celtu svētnīcu un to pabeigtu; un tie vēl viņam pienesa ik rītus labprātības upurus.
Un atnāca visi prasmīgie vīri, kas varēja darīt dažādus darbus svētnīcas labā, ikkatrs no sava darba, ko līdz šim bija strādājis.
Un viņi sacīja Mozum: “Tauta nes vairāk, nekā kalpošanas darbam ir vajadzīgs, ko Tas Kungs pavēlējis darīt.”
Tad Mozus izziņoja visā nometnē pavēli: “Lai neviens vīrs vai sieva vairs nenes dāvanas svētnīcas darbam!” Tad tie mitējās nest,
jo bija pietiekami visam darbam, lai to beigtu, un vēl palika pāri.
Tā visi prasmīgie vīri strādātāju starpā izveidoja mājokli ar desmit pārklājiem no šķetinātu smalku dziju auduma, no zila un sarkana purpura, no karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem, tā tie to veidoja.
Viena pārklāja garums bija divdesmit astoņas olektis un platums četras olektis; visiem pārklājiem bija vienāds mērs.
Un viņš savienoja piecus pārklājus vienā gabalā un atkal piecus pārklājus otrā gabalā
un piestiprināja zilas cilpas pie viena pārklāja ārmalas, tāpat arī pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas.
Viņš piestiprināja piecdesmit cilpas pie viena pārklāja malas un piecdesmit pie otra pārklāja malas, kas tiek kopā savienotas; cilpas bija cita citai pretim.
Un viņš izgatavoja piecdesmit zelta kāšus un savienoja pārklājus ar tiem citu pie cita, ka tas tapa par mājokli.
Tad viņš taisīja telts pārklāju no kazu vilnas auduma pār mājokli; no vienpadsmit pārklājiem viņš to taisīja.
Viena telts pārklāja garums bija trīsdesmit olektis un tā platums četras olektis; un visiem vienpadsmit telts pārklājiem bija vienāds mērs.
Un viņš savienoja piecus pārklājus atsevišķi un sešus pārklājus atsevišķi.
Un arī piecdesmit cilpas viņš piestiprināja pie pārklāja ārmalas un piecdesmit cilpas pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas.
Un viņš iztaisīja piecdesmit vara kāšus telts pārklāja savienošanai, lai tas būtu no viena gabala.
Un viņš taisīja telts pārsegu no iesarkanām aunu ādām un virsējo pārsegu no āpšu ādām.
Viņš sagādāja mājoklim stāvdēļus no akāciju koka.
Katra dēļa garums bija desmit olektis, bet dēļa platums pusotras olekts.
Katram dēlim bija divas tapas, ar kurām tos salaida kopā; tādas viņš taisīja visiem mājokļa dēļiem.
Divdesmit tādus dēļus viņš taisīja mājokļa dienvidus pusei.
Šiem divdesmit dēļiem viņš pierīkoja četrdesmit sudraba kājas: divas zem viena dēļa, pie tā divām tapām, tāpat divas kājas zem otra dēļa, pie tā divām tapām.
Tāpat mājokļa otriem sāniem, kas bija pret ziemeļiem, viņš sagādāja divdesmit dēļus.
Arī tiem viņš piestiprināja četrdesmit sudraba kājas, divas zem katra dēļa.
Bet mājokļa dibensienā, pret rietumiem, viņš ielika sešus dēļus.
No diviem dēļiem viņš izveidoja stūrus mājokļa galos.
Tie bija savienoti apakšgalā un augšgalā ar gredzenu; tā viņš darīja ar abiem dēļiem abos stūros.
Un tur bija astoņi dēļi ar to sudraba kājām, pavisam sešpadsmit kājas, pa divām zem katra dēļa.
Un viņš taisīja arī aizšaujamās bultas no akāciju koka: piecas dēļu savienošanai mājokļa vienā pusē
un piecas bultas pie mājokļa dēļiem otrā pusē, un piecas bultas mājokļa gala sienai rietumos.
Viņš taisīja arī vidējo aizšaujamo bultu, kas gāja gar dēļu vidu no viena gala līdz otram.
Dēļus viņš pārvilka ar zeltu, gredzenus, caur kuriem bultas bija bāžamas, viņš izkala no zelta, un arī bultas viņš pārvilka ar zeltu.
Pēc tam viņš taisīja priekškaru no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotas dzijas un no šķetinātiem smalkiem diegiem; viņš to darināja ar meistariski ieaustiem ķerubiem.
Un viņš tam taisīja četrus stabus no akāciju koka un tos pārvilka ar zeltu; to vadži bija zelta, un šiem stabiem viņš izlēja no sudraba četras kājas.
Un viņš darināja priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīnā krāsotām un smalkām šķetinātām dzijām viņš izgatavoja raibu audumu;
un tā piecus stabus un vadžus pie tiem, to augšgalu rotājumus un to gredzenus viņš taisīja no zelta, bet piecu stabu kājas no vara

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā