Bībeles lasījumi – 25. februāris

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 6:1-11/
Evaņģēlijs /Mk. 8:14-9:1/
Vecā Derība /2. Moz. 37:1-38:31/



SALAMANA PAMĀCĪBAS

/Sal. pam. 6:1-11/

Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis,
tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā.
Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāko ar lūgšanām!
Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž!
Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!
Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!
Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu,
viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.
Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega?
Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu!
Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.


EVAŅĢĒLIJS

/Mk. 8:14-38/

Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdzi, un tiem vairāk nebija kā viena maize vien pašiem klāt laivā.
Un Viņš tiem pavēlēja, sacīdams: “Raugait, sargaities no farizeju rauga un no Hēroda rauga!”
Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes.
Un, to nomanīdams, Viņš uz tiem sacīja: “Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?
Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat?
Jūs neatminaties, kad Es tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie Viņam saka: “Divpadsmit.”
“Bet, kad Es tās septiņas maizes tiem četriem tūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie saka: “Septiņus.”
Un Viņš tiem sacīja: “Vai jūs vēl nesaprotat?”
Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie Viņam pieved kādu neredzīgu un Viņam lūdz, lai Viņš to aizskartu.
Un Viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no ciema un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja: “Vai tu ko redzi?”
Un, acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.”
Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.
Un Viņš to sūtīja mājās, sacīdams: “Neej ciemā.”
Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem un vaicāja Saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: “Ko ļaudis saka Mani esam?”
Bet tie Viņam atbildēja, sacīdami: Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem.
Un Viņš tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt Mani esam?” Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: “Tu esi Kristus.”
Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko nesaka.
Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru, un rakstu mācītāju atmestam tapt, un tapt nokautam un pēc trim dienām augšāmcelties.
Un Viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt.
Bet Viņš, atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”
Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.
Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.
Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?
Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
Jo, kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā.”

/Mk. 9:1/

Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi Es jums saku: daži no tiem, kas še stāv, nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību ar spēku nākam.”


VECĀ DERĪBA

/2. Moz. 37:1-29/

Un Becaleēls taisīja šķirstu no akāciju koka; pustrešas olekts bija tā garums, pusotras olekts tā platums un pusotras olekts tā augstums.
Viņš to pārvilka ar tīru zeltu kā no iekšpuses, tā arī no ārpuses un tam uztaisīja vainagu visapkārt no zelta.
Tad viņš izlēja četrus gredzenus no zelta četriem tā stūriem, ka lai divi gredzeni būtu pie vieniem sāniem un divi gredzeni pie otriem sāniem.
Un viņš taisīja nesamās kārtis no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu.
Un viņš izbāza nesamās kārtis cauri četriem gredzeniem pie šķirsta sāniem, ka šķirstu varētu nest,
un taisīja salīdzināšanas vāku no tīra zelta – pustrešas olekts garumā un pusotras olekts platumā.
Viņš taisīja arī divus ķerubus no zelta abos salīdzināšanas vāka galos; tos viņš izveidoja kā kaltu darbu,
vienu ķerubu vienā galā un otru ķerubu otrā galā, tos piestiprinot pie vāka abos tā galos.
Abi ķerubi izplēta savus spārnus pār vāku, to apklādami ar saviem spārniem; un ķerubu sejas bija vērstas viena pret otru, un tās lūkojās uz salīdzināšanas vāku.
Viņš uztaisīja arī galdu no akāciju koka, divas olektis garu un vienu olekti platu, un pusotras olekts augstu.
Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu un iztaisīja tam vainagu visapkārt no zelta,
un taisīja tam apmali plaukstas platumā visapkārt un uz tās zelta vainagu apmalei visapkārt.
Un viņš izlēja galdam četrus gredzenus no zelta un lika šos gredzenus galda četros stūros, pie tā četrām kājām.
Gredzeni bija pie apmales, tajos lika nesamās kārtis, lai galdu varētu nest.
Nesamās kārtis viņš iztaisīja no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu, lai galdu varētu nest.
Un viņš taisīja traukus, kam bija jābūt uz galda, – bļodas un kausus, kannas un krūzes upuru vajadzībām, visas no tīra zelta.
Un viņš taisīja lukturi no tīra zelta, viņš to izkala, un tā kāja un zari, kausiņi, bumbuļi un ziedi bija vienā gabalā ar to.
Seši zari izgāja no tā: trīs zari uz vienu pusi un trīs zari uz otru pusi.
Trīs kausiņi kā mandeļu ziedi bija pie katra zara un trīs bumbuļi un ziedi. Tādi bumbuļi un ziedi bija pie visiem sešiem luktura zariem.
Bet pie paša luktura vēl bija četri kausiņi, līdzīgi mandeļkoka ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem.
Un pa vienam bumbulim bija zem katriem diviem zariem, kas no tā izgāja.
Visi bumbuļi un zari izgāja no tā, tie visi bija izkalti no tīra zelta, vienā gabalā.
Viņš uztaisīja arī septiņus eļļas lukturīšus, tam piederīgās dakts dzirkles un trauciņus no tīra zelta.
No viena talenta tīra zelta viņš taisīja to un visus tā rīkus.
Viņš darināja arī kvēpināmo altāri no akāciju koka, vienu olekti garu, vienu olekti platu; tas bija četrstūris, tā augstums bija divas olektis, un no tā izgāja ragi.
Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu: tā virsu, tā sānu sienas visapkārt un tā ragus, un tam visapkārt viņš taisīja vainagu no zelta.
Un pie tā viņš piestiprināja divus zelta gredzenus zem vainaga abos sānos pie abām malām, lai tiem varētu cauri izbāzt nesamās kārtis, ar kurām altāri nest.
Un viņš iztaisīja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar zeltu.
Viņš izgatavoja arī svētas svaidāmās zāles un tīras smaržīgas zāles kvēpināšanai, kā tās taisa ziežu maisītāji.

/2. Moz. 38:1-31/

Viņš arī darināja dedzināmo upuru altāri no akāciju koka; piecas olektis bija tā garums un piecas olektis tā platums, tas bija četrstūris, un trīs olektis bija tā augstums.
Četros stūros viņš tam piestiprināja ragus un tos pārvilka ar varu.
Un viņš uztaisīja visus altāra rīkus: podus, lāpstas, kausus slacināšanai, dakšas gaļai un ogļu traukus; visus rīkus viņš uztaisīja no vara.
Un viņš uztaisīja arī altārim režģi no vara, zem tā apmales, no apakšas līdz tā vidum.
Un viņš izlēja četrus gredzenus no vara tā četriem stūriem, lai tiem cauri izbāztu nesamās kārtis.
Un viņš darināja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar varu.
Un viņš tās nesamās kārtis izbāza cauri četriem gredzeniem, kas bija pie altāra sāniem, ka ar tām to nestu; viņš to izgatavoja no dēļiem un vidū tukšu.
Un viņš arī darināja no vara mazgājamo trauku ar vara kāju no to sievu spoguļiem, kas kalpoja pie Saiešanas telts ieejas.
Viņš izveidoja arī pagalmu; dienvidus pusē aizkars bija no šķetinātu smalku dziju auduma simts olekšu garumā.
Un tā divdesmit stabus un arī divdesmit stabu kājas tas taisīja no vara, bet to kāši un gredzeni bija no sudraba.
Arī ziemeļu pusē aizkars bija simts olekšu garumā, un divdesmit stabi un to divdesmit kājas bija no vara, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba.
Bet rietumu pusē aizkars bija piecdesmit olekšu garumā, stabu bija desmit un to kājas desmit, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba.
Austrumu pusei tas bija piecdesmit olekšu garš.
Aizkars vienā malā bija piecpadsmit olekšu garš, ar trim stabiem un trim kājām,
un arī otrā malā tas bija piecpadsmit olekšu garš, kā vienā, tā otrā pusē vārtiem, ar trim stabiem un trim kājām.
Un visi pagalma aizkari visapkārt bija no šķetinātu smalku dziju auduma.
Stabu kājas bija no vara, viņu kāši un rotājumi bija no sudraba; arī to augšgalu rotājumi bija sudraba, visi pagalma stabi bija ar sudrabu izrotāti.
Un pagalma vārtu aizkars bija rakstaini izausts no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotām un šķetinātām smalkām dzijām, un divdesmit olektis bija tā garums un piecas olektis platums, atbilstoši pagalma aizkaram.
Un tā četri stabi ar to četrām kājām bija darināti no vara, bet kāši un stabu gredzeni bija sudraba.
Visi Saiešanas telts un pagalma mietiņi bija no vara.
Šīs ir mājokļa, tas ir, Liecības telts, uzskaitītās lietas, kuras uzskaitīja pēc Mozus pavēles levītu kalpošanai priestera Itamāra, Ārona dēla, vadībā.
Becaleēls, Hūra dēla Ūrija dēls, no Jūdas cilts, taisīja visu, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis,
kopā ar Oholiābu, Ahisāmaka dēlu, no Dana cilts, kas bija lietpratējs aušanā un izšūšanā no zila un sarkana purpura smalkām dzijām.
Viss zelts, kas svētnīcas celšanai tika izlietots visiem darbiem, ko sanes kā upuru dāvanu, bija divdesmit deviņi talenti un septiņi simti trīsdesmit seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara.
Un viss sudrabs, ko ieguva, saskaitot visu draudzi, bija simts talentu un tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieci seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara,
pusseķelis pēc svētnīcas seķeļu svara no ikviena, kas tika skaitīts, kam bija divdesmit gadu un vairāk, – kopā bija seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit vīru.
No simts talentiem sudraba izlēja svētajai vietai un aizkaram vajadzīgās kājas; simts kājām vajadzēja simts talentu, vienu talentu katrai kājai.
Bet no tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieciem seķeļiem viņš izgatavoja stabu kāšus un to vainagus un rotājumus.
Un upuru dāvanās savāktā vara bija septiņdesmit talentu un divi tūkstoši četri simti seķeļu.
No tā viņš uztaisīja kājas Saiešanas telts durvīm, vara altāri un pie tā vara režģi un visus altāra rīkus,
arī pagalma kājas visapkārt un pagalma vārtu kājas, visus mājokļa mietiņus un pagalma mietiņus.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā