Bībeles lasījumi – 28. marts

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 38:1-13/
Evaņģēlijs /Lk. 7:11-35/
Vecā Derība /4. Moz. 23:27-26:11/



PSALMI

/Ps. 38:1-13/

Dāvida dziesma piemiņai.
Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā,
jo Tavas bultas ķērušas mani un smagi guļ uz mani Tava roka.
Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ.
Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.
Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas.
Mani gurni ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās.
Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.
Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.
Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi!
Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis.
Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu.


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 7:11-35/

Un pēc tam Viņš gāja uz pilsētu, vārdā Naine, un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdzi.
Bet, kad Viņš bija tuvu pie pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja līdzi.
Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: “Neraudi!”
Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja: “Jaunekli, Es tev saku: celies augšā!”
Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei.
Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: “Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, – un: Dievs Savus ļaudis uzlūkojis.”
Un šī slava par Viņu izpaudās pa visu Jūdeju un pa visu apkārtni.
Jānim viņa mācekļi paziņoja visu, kas noticis.
Un Jānis ataicināja divus no saviem mācekļiem un tos sūtīja pie Jēzus, lai tie Viņu jautātu: “Vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?”
Bet šie vīri, pie Viņa nogājuši, sacīja: “Jānis Kristītājs mūs sūtījis pie Tevis, lai mēs Tevi jautātu: vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?”
Bet tanī brīdī Viņš daudzus dziedināja no sērgām un sāpēm un ļauniem gariem, un daudziem akliem Viņš dāvināja gaismu.
Un Jēzus atbildēdams tiem sacīja: “Eita un atsakait Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši: aklie redz, tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem sludina prieka vēsti;
un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.”
Kad nu Jāņa vēstneši bija aizgājuši, Viņš sāka uz ļaudīm runāt par Jāni: “Ko jūs gājāt tuksnesī skatīties? Vai niedri, ko vējš šauba?
Jeb ko gājāt redzēt? Vai cilvēku, apģērbtu mīkstās drēbēs? Lūk, tie, kas dārgās drānās un pilnībā dzīvo, ir ķēniņa namos.
Jeb ko gājāt redzēt? Vai pravieti? Tiešām Es jums saku: vairāk nekā pravieti.
Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, lai tas sataisa ceļu Tavā priekšā.
Jo Es jums saku: no visiem, kas dzimuši no sievām, neviens pravietis nav lielāks par Jāni Kristītāju; bet vismazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.”
Un visi ļaudis, kas Viņu dzirdēja, pat muitnieki, apliecināja, ka Dievs ir taisns, likdamies kristīties ar Jāņa kristību.
Tikai farizeji un bauslības mācītāji ir nicinājuši Dieva padomu viņu pašu labā, palikuši viņa nekristīti.
“Kam Es šīs paaudzes ļaudis līdzināšu, kam viņi ir līdzīgi?
Viņi ir līdzīgi bērniem, kas sēž tirgus laukumā, un cits citam uzsauc un saka: mēs jums esam stabulējuši, un jūs neesat dejojuši; mēs esam jums dziedājuši raudu dziesmas, un jūs neesat raudājuši.
Jo nāca Jānis Kristītājs, neēda maizi un nedzēra vīnu, un jūs sacījāt: viņam ir ļauns gars.
Nāca Cilvēka Dēls, ēda un dzēra, un jūs sakāt: redzi, šis cilvēks ir negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.
Taču gudrību attaisnojuši visi viņas bērni.”


VECĀ DERĪBA

/4. Moz. 23:27-30/

Tad Balaks sacīja Bileāmam: “Nāc, lūdzu, es tevi ņemšu līdzi uz kādu citu vietu; var būt, ka tā liksies Dieva acīm vairāk piemērota un tu tomēr man to tautu no turienes nolādēsi!”
Tad Balaks uzveda Bileāmu Peora kalna virsotnē, kas paver brīvu skatu uz tuksnesi.
Un Bileāms sacīja Balakam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un sagādā septiņus vēršus un septiņus aunus.”
Tad Balaks izdarīja, kā Bileāms bija sacījis, un viņš upurēja kā dedzināmo upuri uz katra altāra vērsi un aunu.

/4. Moz. 24:1-25/

Kad Bileāms manīja, ka Tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otro reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm,- un Dieva Gars nāca pār viņu.
Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: “Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas;
tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas:
cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jēkab, un tavi mājokļi, ak, Israēl!
Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā alvejas, ko Tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus – svešas tautas – un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!”
Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: “Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
Bet tagad bēdz uz savu vietu! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet, redzi, Tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!”
Tad Bileāms sacīja Balakam: “Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu, vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!”
Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: “Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas,
tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visuaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus;
un Edoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
un no Jēkaba izies valdnieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo.”
Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo, un sacīja: “Amaleks ir tautu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!”
Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo, un sacīja: “Stiprs ir tavs mājoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!”
Un viņš pateica savu sakāmo un sacīja: “Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!”
Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu vietu; arī Balaks gāja savu ceļu.

/4. Moz. 25:1-18/

Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām.
Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā.
Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.
Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Ņem visus tautas vadoņus un tos pakar Tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai Tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos.”
Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: “Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baalu Peoru!”
Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midiāniešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie Saiešanas telts durvīm.
Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,
un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū.
Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
Tad Tas Kungs runāja uz Mozu:
“Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis Manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz Manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznīcinājis Israēla bērnus.
Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību,
un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iededzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus.”
Un nokautā Israēla vīra vārds, kas tika nokauts kopā ar midiāniešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, vadonis Simeona ciltī, pēc tā tēvu nama piederības.
Un nokautās midiānietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, tas bija midiāniešu cilts tēvu nama galvenais.
Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
“Esiet naidīgi pret midiāniešiem un sitiet tos!
Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midiāniešu vadoņa meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt.”

/4. Moz. 26:1-11/

Un notika pēc pārmācības, ka Tas Kungs runāja uz Mozu un Ēleāzaru, priestera Ārona dēlu, sacīdams:
“Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus, kas divdesmit gadus veci un vecāki, pēc viņu tēvu namiem, visus, kas Israēlā var iet karapulkos!”
Tad Mozus un priesteris Ēleāzars ar tiem runāja Moāba klajumos pie Jordānas upes iepretī Jērikai, teikdami:
“Lai tiek saskaitīti visi, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kā Tas Kungs Mozum ir pavēlējis.” Un Israēla bērni, kas bija iznākuši no Ēģiptes, bija:
Rūbens, Israēla pirmdzimtais. Rūbena dēli bija: Hanohs, no kura ir cēlusies Hanoha cilts, un Pallus, no kura ir Pallus cilts.
No Hecrona ir Hecrona cilts, un no Karmija ir Karmija cilts.
Šīs ir rūbeniešu ciltis, un viņu skaits bija četrdesmit trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit vīru.
Un Pallus dēls bija Ēliābs.
Un Ēliāba dēli bija: Nemuēls, Datans un Abirāms. Un tie bija tie paši Datans un Abirāms, kas bija draudzes sasaucēji un Koraha pulkā sacēlās pret Mozu un Āronu; tad viņi sacēlās arī pret To Kungu.
Un toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija kopā ar Korahu līdz ar viņa pulku. Toreiz uguns aprija divi simti piecdesmit vīrus, un tie kļuva par biedinājuma zīmi.
Bet Koraha dēli neizmira.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā