Bībeles lasījumi – 30. marts

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 38:14-23/
Evaņģēlijs /Lk. 8:1-18/
Vecā Derība /4. Moz. 27:12-29:11/



PSALMI

/Ps. 38:14-23/

Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti.
Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs!
Savā sirdī es saku:”Lai viņi tikai ļauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!”
Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba.
Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
Steidzies man palīgā, Kungs, mans sargs un glābējs!


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 8:1-18/

Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
kā arī dažas sievas, kuras Viņš bija dziedinājis no ļauniem gariem un vājībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļauni gari,
un Joanna, Hēroda nama uzrauga Kūzas sieva, Zuzanna un daudz citu sievu, kas no sava padoma Viņam gādāja uzturu.
Bet, kad daudz ļaužu bija sanākuši, un cilvēki no visām pilsētām pie Viņa sanāca, tad Viņš runāja līdzībā:
“Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda.
Un cita krita uz akmeni, uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca.
Bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis, Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”
Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, ko šī līdzība nozīmējot?
Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds.
Bet, kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.
Bet, kas uz akmens, ir tie, kad tie vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.
Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus.
Bet, kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību.
Un, sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku, nedz to liek apakš gultas, bet to liek lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu.
Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā.
Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.”


VECĀ DERĪBA

/4. Moz. 27:12-23/

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Uzkāp uz šo Abarima kalnu un aplūko zemi, ko Es Israēla bērniem došu.
Un, kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tiksi piepulcināts pie savas tautas saimes, kā Ārons, tavs brālis, jau ir ticis piepulcināts,
tāpēc ka jūs Manai pavēlei esat pretim turējušies Cina tuksnesī, kad draudze bija uzsākusi ķildu, jums Mans vārds viņiem bija jātur acu priekšā un jādara svēts ar ūdens sagādi viņiem.” Tie ir Meribas ūdeņi Kadešā, Cina tuksnesī.
Tad Mozus runāja ar To Kungu un sacīja:
“Lai Tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,
kas viņu priekšā var iziet un viņu priekšā ienākt un kas lai tos izvestu ārā un lai ievestu iekšā, ka Tā Kunga draudze nebūtu kā avis bez gana!”
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu;
un noved to priestera Ēleāzara un visas draudzes priekšā un dod tam savas pavēles viņu klātbūtnē,
un piešķir viņam kaut ko no sava diženuma, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
Un viņš lai nostājas priestera Ēleāzara priekšā, un tas lai izjautā urīmu par viņu Tā Kunga priekšā; pēc tā pavēles lai tie iziet, un pēc tā pavēles lai viņi ienāk – viņš un visi Israēla bērni un visa šī draudze.”
Un Mozus darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ataicināja Jozuu un veda viņu priestera Ēleāzara un visas sanākušās draudzes priekšā.
Un viņš uzlika abas savas rokas uz viņu un pamācīja, kā Tas Kungs bija caur Mozu sacījis.

/4. Moz. 28:1-31/

Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
“Pavēli Israēla bērniem un saki tiem, lai viņi savu upura maizi arī turpmāk gādātu Man par uguns upuri patīkamai smaržai noteiktos svētku laikos!
Un tev būs viņiem sacīt: šis ir uguns upuris Tam Kungam, ko jums būs pienest: ik dienas divus jērus, gadu vecus, bez vainas, par kārtējo dedzināmo upuri.
Vienu jēru sataisi upurim no rīta, bet otru jēru ap pievakari;
un desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu ēdamam upurim, kas sajaukti ar grūsto eļļu viena ceturkšņa hina apmērā.
Šis ir ikdienas dedzināmais upuris, kas ir ticis iestādīts Sinaja kalnā kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu;
un viņa dzeramais upuris lai ir ceturksnis hina vīna, skaitot uz vienu jēru; šāds dzeramais upuris no vīna ir jāveltī Tam Kungam svētajā vietā.
Bet otru jēru tāpat sagatavo ap vakara laiku kā pirmo jēru no rīta, kas bija ēdamais upuris, un tāpat kā tam sataisi arī dzeramo upuri klāt kā uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
Bet sabata dienā: divus bez vainas gadu vecus jērus, bet par ēdamo upuri divas desmitdaļas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, līdz ar piederīgā dzeramā upura tiesu.
Šis ir sabata dedzināmais upuris ikvienā sabatā, klāt pie ikdienas dedzināmā upura un tam piederīgā dzeramā upura.
Un pirmajā mēneša dienā nesiet par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas,
un trīs desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu vērsi, par ēdamo upuri, bet divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu aunu, par ēdamo upuri;
un vienu desmitdaļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu jēru, par ēdamo upuri; un to visu par dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
Un viņa dzeramais upuris lai ir pushina vīna uz ikkatru vērsi, trešā daļa hina uz aunu, bet ceturtā daļa hina uz katru jēru. Šāds ir dedzināmais upuris ikkatra gada jaunajā mēnesī.
Un viens āzis lai tiek sataisīts par grēku upuri Tam Kungam klāt pie pastāvīgā dedzināmā upura, un tas jāsagatavo līdz ar tam piederīgo dzeramo upuri.
Bet pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā ir Pashā svētki Tam Kungam.
Un šī mēneša piecpadsmitajā dienā tiek šie svētki turēti; septiņas dienas būs ēst neraudzētu maizi.
Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; jums nebūs darīt nekādu darbu,
bet uguns upurī jums būs upurēt par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas; tas lai būtu jūsu pienākums.
Un te klāt piederīgais ēdamais upuris lai ir smalkie kviešu milti trīs desmitdaļas ēfas, kas sajaukti ar eļļu, uz ikkatru vērsi, bet divas desmitdaļas miltu jums būs sagatavot uz katru aunu.
Un pa vienai desmitdaļai tev būs sagatavot uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem;
un vienu āzi grēku upurim jums par salīdzināšanu,
klāt pie rīta upura, kas ir ikdienas dedzināmais upuris, tas jums ir jāsataisa.
Un tāpat sagatavojiet ik dienas, visas septiņas dienas, maizi uguns upurim par patīkamu smaržu Tam Kungam; klāt pie ikdienas dedzināmā upura to sagatavojiet līdz ar tā dzeramo upuri.
Un septītajā dienā lai jums ir sasaukta svēta sapulce, nedariet nekādu darbu.
Un, kad jūs pirmo ražu pienesat, pirmās ražas svētkos, tad, pienesot ēdamos upurus, kas ik mēnešus tiek pienesti Tam Kungam pēc jūsu nedēļu kārtām, turiet sasauktu svētu sapulci; nedariet nekādu darbu.
Un kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam pienesiet divus jaunus vēršus, vienu aunu, septiņus gadu vecus jērus;
un pie tā kā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz katru vērsi, divas desmitdaļas uz aunu,
un pa vienai desmitdaļai uz katru no septiņiem jēriem;
un vienu āzi jums par salīdzināšanu;
piedevām pie kārtējā dedzināmā upura ar tā ēdamo upuri jums būs to sagatavot – tie lai ir dzīvnieki bez vainas – līdz ar tā dzeramiem upuriem.

/4. Moz. 29:1-11/

Un septītā mēneša pirmajā dienā noturiet svētu sapulci un nekādu darbu nedariet tanī dienā: tā lai jums ir diena, kurā jāpūš taures.
Un sagatavojiet dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam: vienu jaunu vērsi, vienu aunu, septiņus jērus, kas gadu veci un bez vainas,
un pie tā kā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas ēfas uz vērsi un divas desmitdaļas uz aunu,
un vienu desmitdaļu uz ikkatru no septiņiem jēriem,
un vienu āzi grēku upurim jums par salīdzināšanu,
klāt pie jaunā mēneša dedzināmā upura un tā ēdamā upura un pie ikdienas dedzināmā upura un tā ēdamā upura un to dzeramiem upuriem pēc noteiktas kārtības – tas viss lai ir par patīkamu smaržu, par uguns upuri Tam Kungam.
Un septītā mēneša desmitajā dienā jums ir noturama sasaukta svēta sapulce; tad jums savas dvēseles jāpakļauj gavēnim un nekādu darbu jums nebūs darīt.
Bet jums būs upurēt dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam: vienu jaunu vērsi, vienu aunu, septiņus gadu vecus jērus, tie visi lai jums ir bez vainas;
un pie tā kā ēdamo upuri pienesiet no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz vērsi un divas desmitdaļas uz aunu,
un vienu desmitdaļu uz ikkatru no septiņiem jēriem,
un vienu āzi par grēku upuri klāt pie grēku salīdzināšanas upura un pie ikdienas dedzināmiem upuriem un to ēdamiem upuriem kopā ar viņu dzeramiem upuriem.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā