Bībeles lasījumi – 12. aprīlis

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 44:14-27/
Evaņģēlijs /Lk. 14:15-35/
Vecā Derība /5. Moz. 16:21-18:22/



PSALMI

/Ps. 44:14-27/

Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt.
Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu.
Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu,
jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties.
Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību.
Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem,
lai gan Tu mūs satriec šakāļu mītņu vidū un turi mūs apklātus ar nāves nakts tumsību.
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva Vārdu un būtu izstiepuši savu roku pēc sveša dieva,
vai Dievs to nebūtu manījis? Viņš taču zina siržu noslēpumus.
Nē, Tevis pēc mēs tiekam nogalināti augu dienu, topam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
Celies, Kungs,- kāpēc Tu guli? Mosties un neatstum mūs uz laiku laikiem!
Kāpēc Tu apslēp Savu vaigu un aizmirsti mūsu postu un spaidus?
Tiešām, putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele, mūsu miesa līp pie pīšļiem.
Celies, nāc mums par palīgu un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ!


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 14:15-35/

Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!”
Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.
Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts.
Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani.
Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani.
Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.
Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus.
Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.
Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.
Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”
Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja:
“Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.
Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.
Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai,
lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu,
sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam.
Vai arī – kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem;
un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru.
Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot?
Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!”


VECĀ DERĪBA

/5. Moz. 16:21-22/

Tev nebūs stādīt sev nevienu elku koku pie Tā Kunga, sava Dieva, altāra, ko tu sev taisīsi.
Tev nebūs arī celt sev elku stabus, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ienīst.

/5. Moz. 17:1-20/

Tev nebūs nokaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam, nedz vērsi, nedz avi, kam kāda vaina vai kaite, jo ikviena ļauna lieta ir negantība Tam Kungam, tavam Dievam.
Ja tavā tuvumā kādos no taviem vārtiem, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, atrastos kāds vīrs vai kāda sieva, kas kaut ko ļaunu dara Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, pārkāpdami Viņa derību,
tā ka viņi iet un kalpo citiem dieviem un tos pielūdz un sauli vai mēnesi, vai visu debesu pulku, ko es neesmu pavēlējis darīt,
un ja tas tev tiek paziņots un tu pats to dzirdi, tad tev to būs labi izzināt. Ja izrādītos, ka tā ir patiesība un ka šī negantība ir patiešām izdarīta Israēla vidū,
tad tev būs izvest to vīru vai to sievu, kas šo grēku ir izdarījusi, savos vārtos, vīru vai sievu, un tie ir jānomētā ar akmeņiem, lai mirst.
Pēc divu vai triju aculiecinieku vārdiem tam būs tapt nonāvētam, kam jāmirst, bet viņu nedrīkst nonāvēt pēc viena liecinieka vārdiem.
Lai liecinieku roka būtu pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt, bet visas pārējās tautas rokas lai ceļas pēc tam; tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
Ja tev ir pavisam grūti izspriest kādu lietu starp asinīm un asinīm, starp sūdzību un sūdzību, starp varmācību un varmācību, strīdus lietas tavos vārtos, tad celies un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs.
Un tad ej pie priesteriem, pie levītiem un pie tiesneša, kuri tanī brīdī tur būs, un jautā, un tad viņi tev sludinās tiesas spriedumu.
Un tad tev jādara pēc tā vārda, ko viņi tev darīs zināmu tanī vietā, ko Tas Kungs Sev izraudzīs, un tev būs ņemt vērā un visu izpildīt, ko viņi tev mācīs.
Pēc bauslības, ko tie tev mācīs, un pēc tās tiesas, ko tie tev sacīs, tev būs rīkoties; bet nenovērsies no tā vārda, ko viņi tev sacīja, ne pa labi, ne pa kreisi.
Bet vīram, kas izturēsies pārgalvīgi, neklausīdams priesterim, kas tur darbojas, kalpodams Tam Kungam, savam Dievam, vai arī tiesnesim,- tādam vīram ir jāmirst, jo tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla vidus.
Lai visa tauta to dabū zināt, lai bīstas un lai vairs nerīkojas pārgalvīgi.
Un, kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tu to iemantosi, un tur dzīvosi, un tad teiksi: es gribu pār sevi iecelt ķēniņu, kā visas citas tautas, kas ir man apkārt,-
tad tu arī vari iecelt sev par ķēniņu to, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, un no savu tautas brāļu vidus tev būs sev iecelt ķēniņu; bet tu nedrīksti pār sevi celt svešinieku, vīru, kas nav tavs brālis.
Viņam nebūs vairot zirgu skaitu, nedz vest tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai vairotu zirgu skaitu; jo Tas Kungs jums ir sacījis: neatgriezieties vairs pa šo ceļu.
Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga; lai viņš arī pārāk daudz nekrāj sev sudraba un zelta.
Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem.
Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.
Lai viņa sirds nepaaugstinās pār saviem brāļiem, lai viņš pats nenovēršas no baušļiem ne pa labi, ne pa kreisi, lai viņa dēlu valdīšanas laiks būtu jo ilgs viņa ķēniņa valstī Israēlā.

/5. Moz. 18:1-22/

Lai priesteru levītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu nedz daļas, nedz īpašuma kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no Tā Kunga uguns upuriem un Viņa daļas, kas nestas Tam Kungam;
un lai tiem nav īpašuma savu brāļu starpā, Tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus, vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
Un tev ir viņam jādod savas labības pirmā raža, sava vīna pirmie krājumi un savu olīvkoku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
Jo viņu Tas Kungs, tavs Dievs, ir izraudzījis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli stāvētu un kalpotu Tā Kunga Vārdā visas savas mūža dienas.
Un, ja levīts nāk no kādiem taviem vārtiem Israēlā, kur viņš mīt, un dodas, kurp viņa dvēselei labpatīk, uz vietu, ko Tas Kungs izraudzīs,
un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, Vārdā, tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv,
tad viņi lai ēd līdzīgu daļu no ienākumiem, klāt pie tā, kas tiem pienākas no tēvu pārdotā īpašuma.
Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa gan laika zīmju taujātāju, gan nākotnes zīlnieku; tev Tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu.
Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no Tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta draudze, sacīdams: es negribu vairs dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu.
Tad Tas Kungs man sacīja: ir labi, ko tie runājuši.
Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
Un, ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.
Bet, ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt Manā Vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst.
Ja tu tad savā sirdī domātu: kā lai mēs pazīstam vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? –
tad zini: ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā