Bībeles lasījumi – 14. aprīlis

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 9:13-18/
Evaņģēlijs /Lk. 16:1-18/
Vecā Derība /5. Moz. 21:1-23:1/



SALAMANA PAMĀCĪBAS

/Sal. pam. 9:13-18/

Bet neprātība ir muļķīga, trakulīga sieva, kas ārkārtīgi naska uz tērzēšanu un tomēr neko nezina.
Tā sēd goda krēslā sava nama durvīs augšā pilsētā,
lai aicinātu pie sevis visus, kas iet garām un kas pareizi savu ceļu staigā:
“Kas ir neprātīgs, lai nāk šurp!” Un īstam nejēgam tā saka:
“Zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!”
Bet viņš nezina, ka tur mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 16:1-18/

Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.
Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku.
Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.
Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!”
Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā?
Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit!
Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? – Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!
Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.
Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.
Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.
Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?
Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?
Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”
Visu to dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie Viņu izsmēja.
Bet Viņš tiem teica: “Jūs paši nostājaties par taisniem cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir negantība.
Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.
Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.
Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.


VECĀ DERĪBA

/5. Moz. 21:1-23/

Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas guļ uz lauka, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis,
tad taviem vecajiem un taviem tiesnešiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām pilsētām, kas ir nokautā apkaimē.
Kura pilsēta ir nokautam vistuvākā, tās pilsētas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl jūgu vilkusi.
Tad šīs pilsētas vecaji lai noved teli tekoša strauta ielejā, kur netiek nekas ne darīts, ne sēts, un tur strauta ielejā lai tie lauž telei sprandu.
Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu.
Un visi šīs pilsētas vecaji, kas nokautam vistuvāk dzīvo, lai mazgā savas rokas pār to teli, kurai ir lauzts sprands strauta ielejā,
un viņi lai atbild un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas.
Piedod, ak, Kungs, Savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgas asinis Savas Israēla tautas vidū. – Tad viņam būs piedots par šīm asinīm.
Tā tu izdeldēsi no sava vidus nevainīgas asinis, darīdams, kas ir taisnīgi Tā Kunga acīs.
Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā,
un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu,
tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus,
un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva.
Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis.
Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās,
un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais,
bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības.
Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa,
tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem,
un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs.
Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas.
Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka,
tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.

/5. Moz. 22:1-29/

Kad tu redzi tava brāļa vērsi vai avi nomaldījušos, tad nepamet to, bet vezdams atved to savam brālim.
Bet, ja tavs brālis nedzīvo tavā tuvumā un tu to nepazīsti, tad tev būs tos pārdzīt savās mājās, lai tie paliek pie tevis, kamēr tavs brālis tos meklē, tad tu tos viņam atdosi.
Gluži tāpat tev ir jārīkojas ar viņa ēzeli, tāpat tev ir jārīkojas ar viņa drēbēm un tā tev ir jārīkojas ar visām pazudušām lietām, ko tavs brālis ir nozaudējis, bet ko tu esi atradis; nenovērsies no tā.
Kad tu redzi sava brāļa ēzeli vai vērsi, ka tie ir uz ceļa pakrituši, nenovērsies no tiem, bet palīdzi viņam tos piecelt.
Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara Tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību.
Kad tu iedams savā ceļā atrodi putna ligzdu kādā kokā vai uz zemes, kur ir izšķīlušies mazuļi vai olas, un putnu māte sēž vai nu pār mazuļiem, vai arī uz olām un tās perē, tad tu nedrīksti ņemt putnu māti kopā ar putnēniem,
bet māti palaizdams palaid brīvībā, bet bērnus tu vari ņemt sev, lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.
Kad tu sev uzcel jaunu namu, tad darini arī apmali savam jumtam, ka tu neuzkrauj kādu asinsvainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.
Tev nebūs apsēt savu vīna dārzu ar divējādu sēklu, ka visa tava sētā raža un visi tava vīna dārza augļi netiek iedalīti svētumam.
Tev nebūs ar vērsi un ēzeli kopā art.
Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem.
Tev būs darināt pušķi sava apmetņa četriem stūriem, ar ko tu sevi apsedz.
Kad vīrs ņem sievu un iet pie tās, bet pēc ienīst
un tai ceļ neslavu, un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: es gan šo sievu esmu ņēmis un tai arī esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu,-
tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādījumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem.
Un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņš to ienīdis,
un redzi, viņš tai ir cēlis neslavu, teikdams: es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes,- bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga. – Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā.
Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt.
Un tie lai piespriež viņam naudas sodu simts sudraba seķeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūža dienu.
Bet, ja valodas bijušas patiesas un viņa nav atrasta šķīsta jaunava,
tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīri, ka tā mirst, tāpēc ka viņa ir tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
Ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, gan vīram, kas pie tās sievas gulējis, gan tai sievai. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla vidus.
Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ,
tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
Bet, ja kāds vīrs sastop saderēto meiteni uz lauka un viņš to pārvar un pie tās guļ, tad lai tas vīrs, kas pie tās ir gulējis, pastrādādams varas darbu, mirst viens pats.
Bet meitenei neko nedari; meitenei nav nekāda nāves grēka, jo tas ir tāpat, kā kad vīrs celtos pret kādu otru, tam uzbruktu un viņu nokautu; tāpat tas ir arī šinī gadījumā,
jo viņš to ir sastapis laukā, un tā saderētā meitene varbūt arī brēca, bet tur tai nebija neviena glābēja.
Bet, ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava un kura vēl nav saderināta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie tiek atrasti,
tad tas vīrs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu.

/5. Moz. 23:1/

Neviens lai neņem sava tēva sievu, nedz arī atsedz sava tēva apsegu.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā