Bībeles lasījumi – 18. aprīlis

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 10:1-10/
Evaņģēlijs /Lk. 18:31-19:10/
Vecā Derība /5. Moz. 28:69-30:10/



SALAMANA PAMĀCĪBAS

/Sal. pam. 10:1-10/

Šie ir Salamana izteicieni. – Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.
Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves.
Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres.
Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.
Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.
Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas.
Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet bezdievīgo vārds iznīks.
Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu.
Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.
Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā.


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 18:31-43/

Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: “Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs,
šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.”
Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast.
Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja.
Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot.
Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām.
Tad viņš sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja:
“Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Tas atbildēja: “Kungs, ka es varu redzēt.”
Tad Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi.”
Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.

/Lk. 19:1-10/

Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri.
Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs.
Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma.
Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām.
Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: “Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā.”
Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku.
To redzot, visi kurnēja un sacīja: “Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!”
Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: “Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.”
Jēzus sacīja viņam: “Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls.
Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.”


VECĀ DERĪBA

/5. Moz. 28:69/

Šie ir derības vārdi, ko Tas Kungs Mozum pavēlējis noslēgt ar Israēla bērniem Moāba zemē, klāt pie derības, ko viņš jau bija noslēdzis ar tiem pie Horeba kalna.

/5. Moz. 29:1-29/

Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja:
“Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei,
tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus.
Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu.
Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev kājās;
maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām,
un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij.
Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit.
Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki – ikkatrs Israēla vīrs,
jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam,
lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz,
ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam.
Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo zvērestu,
bet, kā ar jums, kas šodien šeit ar mums stāvat Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, tā arī ar tiem, kas šodien ar mums šeit nestāv.
Jūs taču zināt, kā mēs dzīvojām Ēģiptes zemē un kā mēs izgājām no to tautu vidus, kuru zemes jūs esat šķērsojuši,
un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, no sudraba un zelta, kas viņiem bija.
Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus augļus un vērmeles.
Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa.
Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess.
Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā.
Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs:
sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug, un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora, kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,-
un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas?
Tad sacīs: tādēļ ka tie ir atmetuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš ar tiem bija noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes,
un tie gāja un kalpoja citiem dieviem un pielūdza tos dievus, ko viņi nepazina un ko Viņš tiem nebija piešķīris.
Tāpēc Tā Kunga dusmas iedegās pret šo zemi un Viņš lika nākt pār to visiem lāstiem, kas ir rakstīti šinī grāmatā.
Un Tas Kungs viņus izstūma Savās dusmās un niknumā un ar lielu bardzību no viņu zemes, un Viņš tos meta kādā citā zemē, kā tas šodien ir.
Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi – pildīt visus šīs bauslības vārdus.”

/5. Moz. 30:1-10/

“Un, kad tas viss nāks pār tevi, svētība un lāsti, ko es tev lieku priekšā, un tu tos nopietni ņemsi pie sirds visu tautu vidū, starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs izkaisījis,
un tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, tu un tavi bērni, un klausīsi Viņa balsij ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, ko es tev šodien pavēlu,
tad arī Tas Kungs, tavs Dievs, atjaunos tevi no gūsta un būs žēlīgs pret tevi, un tevi atkal savāks kopā no visām tautām, starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izkaisījis.
Jebšu tavi izraidītie būtu pašā debess galā, tad tomēr Tas Kungs, tavs Dievs, arī no turienes tevi savāks kopā un arī no turienes Viņš tevi atdabūs.
Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, ko tavi tēvi bija iemantojuši, un tu to iemantosi, un Viņš tev darīs daudz laba un tevi vairos vairāk nekā tavus tēvus.
Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu.
Un Tas Kungs, tavs Dievs, liks visus šos lāstus uz taviem ienaidniekiem un uz taviem skauģiem, kas tevi vajā.
Bet tu atkal klausīsi Tā Kunga balsij un pildīsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu.
Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā roku darbā, tava klēpja augļus, tavu liellopu augļus un tavas zemes augļus, jo Tas Kungs atkal priecāsies par tevi tavā labumā, tāpat kā Viņš priecājās par taviem tēviem,
ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, turēdams Viņa baušļus un Viņa likumus, kas ir rakstīti šinī bauslības grāmatā, un ja tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā