Bībeles lasījumi – 19. aprīlis

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 48:1-9/
Evaņģēlijs /Lk. 19:11-44/
Vecā Derība /5. Moz. 30:11-31:29/



PSALMI

/Ps. 48:1-9/

Dziedātāju korim. No korahītu dziesmām.
Liels ir Tas Kungs un augsti teicams mūsu Dieva pilsētā Viņa svētajā kalnā.
Diženi paceļas Ciānas kalns, visas zemes prieks, ziemeļu pusē – īsta lielā ķēniņa pilsēta.
Dievs tās pilīs ir atzīts par drošu patvērumu.
Jo, redzi, valdnieki pulcējās kopā un lauzās tai virsū,
bet, kad viņi to ieraudzīja, viņi samulsa, iztrūkās un bēga.
Trīsas viņiem tur pārskrēja, drebuļi kā sievai, kurai jādzemdē.
Ar austriņa vētru Tu satrieci kuģus, kas nāca no Taršišas.
Kā to bijām dzirdējuši, tā to redzējām Tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, pilsētā; Dievs to nostiprinājis uz mūžu mūžiem. (Sela.)


EVAŅĢĒLIJS

/Lk. 19:11-44/

Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties Dieva valstībai.
Viņš teica: “Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās.
Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.
Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis.
Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.
Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas.
Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā.
Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis.
Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis,
kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.
Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.
Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas.
Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.
Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”
Un, to sacījis, Viņš devās tālāk uz Jeruzālemi.
Kad nu Viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
tiem sacīdams: “Eita uz to ciemu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp.
Un, ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajag.”
Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis.
Bet, kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: “Kāpēc jūs to raisāt vaļā?”
Bet tie atbildēja: “Tam Kungam viņa vajag.”
Un, aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū.
Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu.
Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus tie bija redzējuši,
un sauca: “Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā.”
Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!”
Bet Viņš atbildēja: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.”
Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu
un sacīja: “Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm.
Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs.
Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku.”


VECĀ DERĪBA

/5. Moz. 30:11-20/

Jo šis bauslis, ko es tev šodien pavēlu, nav tev nedz pārāk grūts, nedz par tālu;
tas nav debesīs, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ kāps debesīs un mums to paņems un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt?
Tas nav arī viņpus jūras, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ celsies pāri jūrai un mums to atvedīs un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt?
Nē, tas vārds ir ļoti tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu.
Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.
Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu.
Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu tiem,
tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā; un jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri Jordānai, lai tur nonāktu un lai to iemantotu.
Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot.”

/5. Moz. 31:1-29/

Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
Un viņš tiem sacīja: “Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs, es vairs nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis: tev nebūs iet pāri šai Jordānai!
Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies tev pa priekšu pāri, kā Tas Kungs to ir pavēlējis.
Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un Ogam, amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis.
Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko es jums esmu pavēlējis.
Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs.”
Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: “Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā mantojumu.
Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies.”
Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: “Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā,
kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird.
Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus,
un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu.”
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev jāmirst; atsauc Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam pavēlēšu!” Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī.
Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja Saiešanas telts durvīs.
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis.
Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Dieva manī?
Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem.
Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem.
Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un uzbarosies, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un lauzīs Manu derību.
Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcnācēju mutes. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es esmu viņus ievedis tanī zemē, kā Es esmu ar zvērestu apsolījis.”
Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem.
Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: “Esi stiprs un drošs, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis; un Es būšu ar tevi.”
Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija pabeidzis,
tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
“Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi.
Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves.
Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus virsniekus, lai es saku tos vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu.”

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā