Bībeles lasījumi – 19. jūnijs

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 75:1-11/
Jaunā Derība /Ap. d. 13:13-41/
Vecā Derība /1. Ķēn. 6:1-7:22/



PSALMI

/Ps. 75:1-11/

Dziesma dziedātāju vadonim. Pēc meldijas “Nepazudini!”. Asafa psalms.
Mēs Tev pateicam, Dievs, mēs pateicamies Tev! Tavi brīnuma darbi liecina, ka Tavs Vārds ir mums tuvu.
“Kad īstais laiks man būs šķitis pienākam, tad Es jo taisni tiesāšu,
kaut vai aiz bailēm trīcētu zeme un visi tās iedzīvotāji. Es tomēr stingri turēšu Savās rokās tās balstus. (Sela.)
Es uzsaucu lielīgajiem: nelielieties, un bezdievjiem: neceliet savu galvu tik augstu!
Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!”
Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.
Jo Tam Kungam ir rokā kauss ar stipru putojošu un reibinošu vīnu. To Viņš dod dzert, un pat visas zemes bezdievjiem jāsūc un jāizdzer tā mieles.
Bet es gavilēšu mūžīgi, slavēšu Jēkaba Dievu.
Viņš aplauzīs bezdievjiem ragus, bet liks augstu izslieties taisno galvām.


JAUNĀ DERĪBA

/Ap. d. 13:13-41/

Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfīlijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
No Pergas iedami tālāk, viņi nonāca Pisidijas Antiohijā un, sabatā iegājuši sinagogā, apsēdās.
Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: “Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad runājiet!”
Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: “Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!
Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar paceltu roku tos izvedis.
Tuksnesī Viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu,
izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā.
Ap četri simti piecdesmit gadu pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu;
un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.
No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.
Pirms Viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.
Savu mūža darbu pabeidzis, Jānis sacīja: es neesmu tas, par ko jūs mani turat; bet viens nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.
Brāļi, Ābrahāma cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dieva, mums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
Jo Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi, Viņu neatzīdami un tiesādami, piepildījuši praviešu vārdus, ko katru sabatu nolasa.
Un, neatraduši nekādu nāves vainu, prasījuši, lai Pilāts Viņu notiesā.
Kad tie visu bija padarījuši, kas par Viņu rakstīts, tad tie Viņu noņēma no staba un ielika kapā.
Bet Dievs Viņu uzmodinājis no mirušiem.
Viņš daudz dienu parādījies tiem, kas līdz ar Viņu bija nākuši no Galilejas uz Jeruzālemi un kas tagad ir Viņa liecinieki tautas priekšā.
Arī mēs jums sludinām, ka Dievs, Jēzu uzmodinādams, mūsu bērniem piepildījis solījumu, ko Viņš tēviem devis,
kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.-
Viņš uzmodinājis to no mirušiem, jo Viņam nebija lemts atgriezties iznīcībā; to Viņš tā izteicis: Es jums došu Dāvidam solītos svētumus, kas nezudīs.-
Tāpēc arī citā vietā teikts: Tu Savam Svētajam neliksi redzēt iznīcību.-
Jo Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, guldīts pie saviem tēviem un redzējis iznīcību.
Bet Tas, ko Dievs uzmodinājis, nav redzējis iznīcību.
Tāpēc zinait, brāļi, ka caur Viņu jums tiek sludināta grēku piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu,
ikviens, kas tic, caur Viņu tiek taisnots.
Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas sacīts praviešu rakstos:
raugait, pulgotāji, un brīnaities un iznīkstiet, jo Es daru darbu jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsit, ja kāds jums to stāstītu.”


VECĀ DERĪBA

/1. Ķēn. 6:1-38/

Un četri simti astoņdesmitajā gadā pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes zemes, ceturtajā Salamana valdīšanas gadā pār Israēlu, zīva mēnesī, tas ir otrais mēnesis, viņš sāka celt Tam Kungam namu.
Bet pats nams, kādu ķēniņš Salamans cēla Tam Kungam, bija sešdesmit olektis garš un divdesmit olektis plats, un trīsdesmit olektis augsts.
Un priekštelpas ar ailēm nama priekšpusē bija atbilstošas nama platumam – divdesmit olektis garas un desmit olektis platas.
Un viņš taisīja namam logus – uz ārieni šaurākām, uz iekšieni platākām ielodzēm.
Un visapkārt mūrim viņš cēla arī piebūvi, ap nama mūri visapkārt, gan ap svētnīcu, gan ap vissvētāko vietu. Tad viņš izveidoja šai piebūvē īpašas sānu telpas visapkārt.
Apakšējā telpa bija piecas olektis, vidējā sešas olektis, bet trešā septiņas olektis plata. Arī balstus viņš lika visapkārt mūrim, lai ar šiem mūrētiem balstiem nams tiktu nostiprināts.
Un, kad namu cēla, to cēla no iepriekš apcirstiem akmeņiem, tā ka nedz āmuri, nedz kalti, nedz kādi citi dzelzs rīki nebija dzirdami, kamēr to cēla.
Ieejas durvis apakšējā stāvā bija nama labajā spārnā, un pa loku kāpnēm bija jāuzkāpj vidējā, bet no vidējā trešajā stāvā.
Un viņš uzcēla namu un pabeidza to, un apsedza namu ar baļķiem un ar ciedru dēļiem.
Un visam namam visapkārt viņš uzcēla piebūvi piecas olektis augstumā un to piestiprināja pie nama ar ciedru koku baļķiem.
Un Tā Kunga vārds nāca pār Salamanu, sacīdams:
“Ja tu staigāsi Manos likumos un pildīsi Manas tiesas, un turēsi Manus baušļus, tajos staigādams, un šis nams, ko tu cēli, būs pabeigts, tad Es piepildīšu pie tevis Sava solījuma vārdu, kādu Es esmu devis jau tavam tēvam Dāvidam.
Tad Es patiesi dzīvošu Israēla bērnu vidū, un Es vairs arī neatstāšu Savu tautu Israēlu.”
Un Salamans cēla namu un pabeidza to.
Viņš no nama iekšpuses apšuva mūrus ar ciedru koku dēļiem no grīdas līdz pat griestiem un nama grīdu noklāja ar ciprešu dēļiem.
Nama mugurpusē viņš apšuva divdesmit olektis platu telpu ar ciedru dēļiem no pašas grīdas līdz griestiem; un viņš izbūvēja iekšienē to par iekšējo svētnīcu, par vissvētāko vietu.
Bet priekšējais nams bija četrdesmit olektis garš.
Nama iekšpusē bija ciedru koku apšuvums – izgrebtiem augļu un ziedu rotājumiem. Un pilnīgi viss bija no ciedru koka, nebija redzams neviens akmens.
Bet iekšējo svētnīcu nama iekšienē viņš izbūvēja tā, lai tur varētu nolikt Tā Kunga derības šķirstu.
Un iekšējā svētnīca bija divdesmit olektis gara, divdesmit olektis plata, divdesmit olektis augsta, un viņš to izklāja ar tīru zeltu, arī ciedru koka altāri viņš pārvilka ar zeltu.
Un Salamans pārvilka nama iekšpusi ar zeltu, un iekšējai svētnīcai priekšā viņš aizvilka zelta gredzenu vijas un ar tām to noslēdza, un arī svētnīcas sienas pārvilka ar zeltu.
Tā viņš visu šo namu iekšpusē pārsedza ar zeltu, līdz kamēr nams bija pilnīgi gatavs. Arī visus altārus, kādi bija iekšējā svētnīcā, viņš pārvilka ar zeltu.
Un iekšējā svētnīcā viņš izveidoja divus ķerubus no olīvkoka, desmit olektis augstus.
Un viens ķeruba spārns bija piecas olektis un otrs ķeruba spārns bija piecas olektis garš; desmit olektis bija no viena ķeruba spārna gala līdz otra ķeruba spārna galam.
Un desmit olektis bija arī otrs ķerubs; abiem šiem ķerubiem bija tie paši mēri un vienāds izskats.
Un arī augstums bija desmit olektis vienam ķerubam un tikpat arī otram ķerubam.
Un viņš novietoja šos ķerubus nama vidū tā iekšpusē. Un ķerubi izpleta savus spārnus, tā ka viens ķeruba spārns pieskārās mūrim un arī otra ķeruba spārns pieskārās mūrim, bet paši ķerubi stāvēja nama vidū, saskardamies ar saviem spārniem.
Un viņš pārvilka ķerubus ar zeltu.
Kā no iekšējās, tā no ārējās puses visus mūrus viņš izgreznoja ar ķerubu griezumiem, palmām un uzplaukušu ziedu vijām.
Un arī grīdu viņš pārvilka ar zeltu kā iekšējā, tā ārējā telpā.
Un iekšējai svētnīcai viņš pierīkoja durvis – divviru durvis no olīvkoka. Durvju stabi kopā ar aizvērtajām durvīm bija piektā daļa no sienas.
Un šīs divas durvis bija no olīvkoka, un viņš tanīs izgreba ķerubus un palmas, un uzplaukušus ziedus. Un viņš tos pārklāja ar zeltu, arī ķerubiem un palmām viņš pārvilka zeltu.
Un tāpat viņš pierīkoja durvis arī priekšējam namam. Šīs durvis aizņēma sienas ceturto daļu.
Šīs abas durvis bija no ciprešu koka. Katrai bija divi spārni.
Arī šais durvju spārnos viņš lika izgrebt ķerubus, palmas un uzplaukušus ziedus un lika pārklāt ar zeltu, kā bija izgrebts.
Un viņš izbūvēja arī iekšējo pagalmu, tā mūris bija celts no trim kārtām kaltu akmeņu un vienas kārtas ciedru baļķu.
Tā ceturtā gada zīva mēnesī bija likti pamati Tā Kunga namam.
Bet vienpadsmitā gada būla mēnesī, tas ir astotais mēnesis, viņš pabeidza šo namu un visas tā daļas, atbilstoši plānam. Un viņš to bija cēlis septiņus gadus.

/1. Ķēn. 7:1-22/

Bet Salamans pats sev namu cēla trīspadsmit gadus, tiekāms viņš savu namu pilnīgi pabeidza.
Proti, viņš uzcēla Libanona ciedru namu: simts olektis bija tā garums un piecdesmit olektis bija tā platums, un tas bija trīsdesmit olektis augsts. Uz četrām ciedru stabu rindām viņš nostiprināja apcirstos ciedru baļķus pāri šiem pāļiem.
Un virspusē bija ciedru koka griesti pāri šīm telpām, kas bija celtas virs pāļiem, tādu bija četrdesmit piecas: ik pa piecpadsmit katrā rindā.
Un pavisam bija trīs rindas logu. Logs bija logam pretī trijām kārtām.
Un visām durvīm un logiem bija četrstūra veids.
Un viņš lika uzcelt arī ar stabiem greznotu dižtelpu: piecdesmit olektis bija tās garums un trīsdesmit olektis tās platums. Tās priekšā bija priekštelpa ar stabiem un kāpnes.
Viņš izveidoja arī troņa telpas, kurās viņš vēlāk noturēja tiesas sēdes, un viņš izklāja šīs tiesas telpas ar ciedru koku no grīdas līdz pat griestiem.
Viņa paša namam, kurā viņš dzīvoja, otrā pagalmā aiz troņa telpām, bija tāds pats izveidojums. Un tādu pašu namu ar tādu pašu stabiem greznotu dižtelpu Salamans uzcēla faraona meitai, kuru viņš bija sev ņēmis par sievu.
Visi šie nami bija celti no ļoti dārgiem, pēc izmēriem apcirstiem akmeņiem, kas bija ar zāģiem apzāģēti no iekšējās un ārējās puses, no paša pamata līdz pat jumtam un no ārsienas līdz lielajam pagalmam.
Un pamats bija no dārgiem akmeņiem, no lieliem akmeņiem, akmeņiem desmit olekšu un akmeņiem astoņu olekšu garumā.
Un tiem pāri bija celti citi skaisti akmeņi, kas arī pēc izmēriem bija apzāģēti, un ciedru koki.
Un lielais pagalms bija apjozts visapkārt ar mūri no trim četrstūraini apcirstu akmeņu kārtām, uz kurām atradās viena kārta aptēstu ciedru baļķu; tāds pats bija arī Tā Kunga nama iekšējais pagalms un nama priekštelpa.
Un ķēniņš Salamans lika atnākt Hīrāmam no Tiras.
Tas bija atraitnes dēls no Naftaļa cilts, bet viņa tēvs bija varkalis no Tiras. Un viņam bija dota gudrība, māka un veiklība darināt jebkuru vara lietu. Un viņš nāca pie ķēniņa Salamana un veica visus viņa darbus.
Un viņš taisīja divus vara stabus: katrs bija astoņpadsmit olektis augsts, un katram bija divpadsmit olektis visapkārt; tāds pats bija arī otrs vara stabs.
Viņš arī izlēja no vara divus stabu vainagus, uzliekamus stabu augšgalā, katra vainaga augstums bija piecas olektis.
Vainagus rotāja īpaši pinumi – režģos sasaistītas važiņas un vītnītes, septiņas katrā pinumā.
Tā viņš taisīja stabus un divas rindas granātābolu pinumam visapkārt, lai nosegtu stabu vainagus; tā viņš taisīja arī otram vainagam.
Bet paši vainagi uz abiem stabiem tai namā bija veidoti kā lilijas, katra četras olektis augsta.
Un vainagi bija uz abiem stabiem; un augšā pār to apaļumu virs pinumiem visapkārt bija divi simti granātābolu; tāpat arī pie otra vainaga.
Un viņš uzcēla šos stabus pie svētnīcas priekštelpām. Un viņš uzcēla stabu labajā pusē un nosauca to vārdā Jahīns. Un tad tas uzcēla stabu kreisajā pusē un nosauca to vārdā Boāss.
Bet stabu galiem pāri bija likts liliju rotājums. Un tad darbs gar stabiem bija pabeigts.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā