Bībeles lasījumi – 11. jūlijs

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 16:28-17:4/
Jaunā Derība /Ap. d. 28:17-31/
Vecā Derība /2. Ķēn. 21:1-22:20/



SALAMANA PAMĀCĪBAS

/Sal. pam. 16:28-33/

Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu.
Kas met ar acīm, nedomā neko labu, kas lūpas kopā sakož, tas ir gatavs darīt ļaunu darbu.
Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.
Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.
Meslus met klēpī, bet tie iekrīt tur tā, kā to grib Tas Kungs.

/Sal. pam. 17:1-4/

Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.
Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.
Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā Tas Kungs pārbauda sirdis.
Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.


JAUNĀ DERĪBA

/Ap. d. 28:17-31/

Pēc trim dienām viņš saaicināja jūdu priekšniekus. Kad tie bija sanākuši, viņš tiem sacīja: “Brāļi, es neko neesmu darījis ne pret mūsu tautu, ne pret tēvu paražām un tomēr esmu Jeruzālemē saistīts un nodots romiešu rokās.
Tie, mani nopratinājuši, gribēja atbrīvot, jo man nevarēja pierādīt nekādu ar nāvi sodāmu vainu.
Bet, tā kā jūdi pretojās, es biju spiests piesaukt ķeizaru, bet ne ar nodomu apsūdzēt savu tautu.
Šī iemesla dēļ es jūs esmu lūdzis, lai jūs redzētu un ar jums runātu, jo es esmu saistīts ar šīm važām Israēla cerības dēļ.”
Bet tie viņam sacīja: “Mēs neesam nedz vēstules no Jūdejas saņēmuši par tevi, nedz arī kāds no brāļiem ir ieradies par tevi ko ļaunu vēstīt un runāt.
Tomēr mēs labprāt gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.”
Noteikuši viņam dienu, daudzi nāca uz viņa mājokli. Viņš tiem izskaidroja, apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams tos par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem, no agra rīta līdz vakaram.
Citus gan viņa vārdi pārliecināja, bet citi neticēja.
Bet viņu starpā nebija vienprātības, un viņi aizgāja, kad Pāvils teica šo vienu vārdu: “Svētais Gars pareizi runājis caur pravieti Jesaju mūsu tēviem,
sacīdams: ej pie šiem ļaudīm un saki: dzirdēdami jūs dzirdēsit un nesapratīsit un skatīdamies jūs skatīsities un neredzēsit.
Jo šo ļaužu sirds kļuvusi nejūtīga, ar ausīm tie grūti dzirdējuši un savas acis tie aizvēruši, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos un Es tos nedziedinātu.-
Tad zinait, ka Dievs pestīšanu sūtījis pagāniem, un tie to dzirdēs.”
Viņš palika pilnus divi gadus savā īrētajā mājoklī un pieņēma visus, kas pie viņa nāca,
sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu.


VECĀ DERĪBA

/2. Ķēn. 21:1-26/

Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš; un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba.
Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns, līdzīgi to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kuras viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baalam altārus un darināja Ašēru, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās uz sava vaiga pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tam kalpoja.
Viņš uzcēla arī altārus Tā Kunga namā, par kuru Tas Kungs bija sacījis: “Jeruzālemē Es likšu dzīvot Savam Vārdam!”
Tāpat viņš arī abos Tā Kunga nama pagalmos uzcēla altārus visiem debesu zvaigžņu pulkiem.
Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā ugunsupuri, un viņš nodarbojās ar zīlēšanu un bija burvis, viņš arī izsauca garus un vairoja zīlnieku skaitu – viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās.
Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kuru Tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: “Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu Sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu Savam Vārdam dzīvot mūžīgi!
Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, ja tikai tie turēs un darīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis!”
Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās ļaunāk nekā tās tautas, kuras Tas Kungs bija izdeldējis Israēla bērnu priekšā.
Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, praviešiem, sacīdams:
“Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir darījis šīs negantības vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem,
tādēļ, tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālemi un Jūdu, ka visiem, kas to dzirdēs, abās ausīs zvanīs!
Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērāmo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, kā kad tīru izslauka bļodu, pirms to apgāž uz muti.
Un Es atmetīšu Manas īpašuma tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem,
tāpēc ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns Manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pat šai dienai!”
Manase izlēja arī daudz nevainīgu asiņu, līdz kamēr Jeruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns.
Un, kas vēl par Manasi stāstāms un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuriem viņš aptraipīja sevi, – tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
Un, kad Manase gūlās pie saviem tēviem un viņu apglabāja viņa pils dārzā, Usas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas.
Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis.
Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās uz sava vaiga pie zemes to priekšā.
Un viņš aizmirsa To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļus.
Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī.
Bet tās zemes ļaudis nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tās zemes ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
Un, kas vēl stāstāms par Amonu, ko viņš ir darījis, – tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
Un, kad viņi to bija apglabājuši viņa kapa vietā, Usas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.

/2. Ķēn. 22:1-20/

Josijam bija astoņi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jedida, un viņa bija Adajas meita no Bockatas.
Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, un viņš staigāja visus sava ciltstēva Dāvida ceļus, un viņš nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
Bet savā astoņpadsmitajā valdīšanas gadā ķēniņš Josija sūtīja valsts rakstvedi Safanu, Acaljas dēlu, Mešullāma dēladēlu, uz Tā Kunga namu, sacīdams:
“Ej pie augstā priestera Hilkijas saņemt to naudu, kas ir ienākusi Tā Kunga namā un kuru sliekšņu sargi savākuši no tautas.
Un to tad lai nodod darba uzraugiem, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, un tie lai to dod strādniekiem, kuri ir nodarbināti gar Tā Kunga namu, lai izlabotu nama plaisas:
galdniekiem, namdariem un mūrniekiem, ar ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai nostiprinātu namu.
Bet par viņu rīcībā nodoto naudu lai neprasa norēķinus, jo tie to dara uz uzticības pamata!”
Tad augstais priesteris Hilkija sacīja valsts rakstvedim Safanam: “Es esmu atradis bauslības grāmatu Tā Kunga namā.” Un Hilkija iedeva šo grāmatu Safanam, un tas to lasīja.
Kad valsts rakstvedis Safans atgriezās pie ķēniņa, viņš atnesa ķēniņam vēsti, sacīdams: “Tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas bija atrodama Tā Kunga namā, un viņi to ir nodevuši darba uzraugiem, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu.”
Tad valsts rakstvedis Safans vēl ziņoja ķēniņam, sacīdams: “Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.” Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.
Un notika, kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
Un ķēniņš deva pavēli priesterim Hilkijam un Ahikāmam, Safana dēlam, un Ahboram, Mihas dēlam, un valsts rakstvedim Safanam, un ķēniņa sulainim Asajam, sacīdams:
“Ejiet un izjautājiet To Kungu manis un tautas, un visa Jūdas labā par šīs grāmatas vārdu saturu, kas ir atrasta! Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šīs grāmatas vārdiem nav klausījuši, nedz darījuši to visu, kas priekš mums tur ir rakstīts.”
Tad priesteris Hilkija un Ahikāms, un Ahbors, un Safans, un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga Šaluma, Tikvas dēla, Harhas dēladēla, sievas, kura dzīvoja otrā Jeruzālemes daļā, un viņi ar to runāja.
Un tā viņiem sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakiet tam vīram, kas jūs ir pie Manis sūtījis:
tā saka Tas Kungs: redzi, Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un pār tās iedzīvotājiem, proti, Es likšu piepildīties visiem draudiem, kas izteikti šai grāmatā, ko Jūdas ķēniņš ir lasījis,
par sodu, ka tie Mani ir atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un ka tie Mani ir sadusmojuši ar visiem saviem roku darbiem, – tāpēc Mana bardzība pret šo vietu ir iedegusies, un tā nedzisīs!
Bet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt To Kungu, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis:
tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta un tu esi zemojies Tā Kunga priekšā, dzirdēdams, ko Es esmu runājis par šo vietu un tās iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un kļūt par lāstu, un tad tu esi saplēsis savas drēbes un esi raudājis Manā priekšā, tad arī Es esmu tevi paklausījis! Tāds ir Tā Kunga lēmums.
Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem un tu ar mieru tiksi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai Es likšu nākt pār šo vietu!” Un tie pastāstīja ķēniņam šos vārdus.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā