Bībeles lasījumi – 15. jūlijs

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 17:5-14/
Vēstules /Rom. 2:17-3:8/
Vecā Derība /Am. 1:1-2:16/



SALAMANA PAMĀCĪBAS

/Sal. pam. 17:5-14/

Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un, kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts.
Vecu cilvēku vainagojums ir viņu bērni, un bērnu gods ir viņu tēvi.
Ģeķim neklājas runāt par augstām lietām, un vēl mazāk piederas dižciltīgam būt tādam, lai labprāt melotu.
Ja kam ir kas ko dāvināt, tad tam ir tā, it kā viņam piederētu kāds dārgakmens: lai viņš griežas kur griezdamies, visur viņu godā par gudru.
Kas nosedz un noslēpj grēku, tas rada draudzību, bet, kas šādu lietu no jauna paceļ, tas rada nesaskaņu draugos.
Sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu nejēgu.
Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai ļaunu, bet pret viņu tad arī tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis.
Ir labāk sastapt lāču māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu. Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!


VĒSTULES

/Rom. 2:17-29/

Labi, tu sauc sevi par jūdu, lepojies ar Dievu un paļaujies uz bauslību.
Tu zini Viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā;
tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,
audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības paraugs,
citus tu māci – un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodz?
Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāp? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?
Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams.
Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā!
Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, tava apgraizīšana kļuvusi par neapgraizīšanu.
Un tālāk – ja neapgraizītie pilda bauslības prasības, vai viņu neapgraizīšana netiks pielīdzināta apgraizīšanai?
Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs.
Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir apgraizīšana, kas redzama ārīgi pie miesas.
Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva.

/Rom. 3:1-8/

Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, jeb kāds labums apgraizīšanai?
Tas ir visādā ziņā liels. Visupirms, viņam uzticēti Dieva vārdi.
Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību?
Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.
Bet, ja nu mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad nav netaisns, kad Viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi.
Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli?
Bet, ja Dieva patiesība Viņam par godu skaidrāk atklājusies manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts?
Vai tad nedarīsim labāk ļaunu, lai nāk labais, kā daži, mūs zaimodami, apgalvo, ka mēs tā mācot? Viņi saņems pelnītu sodu.


VECĀ DERĪBA

/Am. 1:1-15/

Še stāstītais ir tas, ko Amoss, kas pats piederēja pie ganiem Tekojā, bija redzējis parādībā nākotnē notiekam ar Israēlu Usijas, Jūdas ķēniņa, un Jerobeāma, Joasa dēla, Israēla ķēniņa, laikā, divus gadus pirms zemestrīces.
Un viņš teica: “Tas Kungs rūks kā pērkons no Ciānas un liks atskanēt Savai balsij no Jeruzālemes, tā ka zālainās ganības gani bēdāsies un Karmela virsotne izkaltīs.”
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Damaskas noziegumu dēļ Es negribu viņus saudzēt, tāpēc ka viņi ir kūluši Gileādu ar dzelzs kuļamiem rīkiem.
Es metīšu uguni Hazaēla namā, tā aprīs Benhadada pilis.
Es salauzīšu Damaskas vārtu aizšaujamos un iznīcināšu Bikat-Avenas iedzīvotājus un to, kas pašlaik tur savās rokās scepteri Bet-Ēdenā, tā ka lai sīriešu tauta tiktu aizvesta trimdā uz Kiru,” saka Tas Kungs.
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Gacas pārkāpumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Jo viņi ir aizveduši projām kā gūstekņus visus veselu apdzīvotu vietu iedzīvotājus un visus nodevuši Edomai.
Bet Es likšu uzliesmot ugunij Gacas mūros, lai tā aprij viņu lepnās pilis.
Un Es iznīcināšu Ašdodas iedzīvotājus un Aškalonā to, kā rokās pašlaik ir vara, un vērsīšu Savu roku pret Ekronu, lai iznīkst viss, kas vēl palicis no filistiešiem,” saka Dievs Tas Kungs.
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Tiras noziegumu dēļ Es tos nesaudzēšu! Jo viņi veselu apdzīvotu vietu iedzīvotājus kā gūstekņus visus nodevuši Edomai un nav atcerējušies brāļu starpā pastāvošo derību,
bet Es likšu uzliesmot ugunij Tiras mūros, lai tā aprij viņu lepnās pilis.”
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Edomas noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Jo viņi savu brāļu tautu vajājuši ar zobenu, aizmirsuši katru žēlsirdību no savas puses, joprojām plosās savās dusmās un nemitīgi patur sevī sava naida bargumu,
bet Es metīšu Savu uguni Temanā, un tā iznīcinās visas lepnās pilis Bocrā.”
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Amona bērnu noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Jo viņi Gileādā ir saplosījuši grūtas sievas, lai paplašinātu savas robežas,
bet Es ielaidīšu uguni Rabas mūros, kas lai iznīcina viņu lepnās pilis, kad atskanēs trauksme, viņiem taisoties uz cīņu un saceļoties viesulim aukas brīdī.
No turienes viņu ķēniņš tiks aizvests gūstā ar saviem dižciltīgajiem,” saka Tas Kungs.

/Am. 2:1-16/

Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Moāba noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Tāpēc ka viņi sadedzinājuši kaļķos Edoma ķēniņa kaulus,
Es likšu izcelties ugunij Moāba zemē, tā iznīcinās Kariota pilis, un Moābs aizies bojā lielā kņadā, atskanot kara troksnim ar bazūņu skaņām.
Un Es iznīcināšu viņu vidū esošo tiesnesi un nogalināšu kopā ar to visus moābiešu dižciltīgos,” saka Tas Kungs.
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Jūdas noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Tādēļ ka viņi nepilda Tā Kunga bauslību, neievēro Viņa likumus un ļaujas aizrauties no melu dievībām, kurām sekojuši jau viņu tēvi,
tādēļ Es likšu ugunij uzliesmot Jūdas zemē, un tā izpostīs Jeruzālemes pilis.”
Tā saka Tas Kungs: “Triju, vēl vairāk, četru Israēla noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu, tāpēc ka viņi katru taisno pārdod par naudu un katru nabago par pāri kurpju.
Viņi iemin nabago galvas pīšļos un vājos nostumj no ceļa! Kā tēvs, tā dēls iet pie tās pašas netikles, lai padarītu nesvētu Manu svēto Vārdu.
Un viņi dzīro pie altāriem, atlaidušies uz drānām, kas iegūtas pret ķīlām, un dzer vīnu, kas iegūts par grēku nožēlnieku soda naudām, sava Dieva namā!
Un Es taču viņu acu priekšā iznīcināju amoriešus, kas bija augumā tik gari kā ciedri un kam bija spēks un izturība kā ozoliem; Es iznīcināju augšgalā viņu augļus un apakšgalā viņu saknes.
Es izvedu jūs arī no Ēģiptes zemes un četrdesmit gadus vadāju tuksnesī, lai jūs varētu pārņemt savā īpašumā amoriešu zemi.
Es piešķīru dažiem no jūsu bērniem praviešu spējas un dažus no jūsu jaunekļiem izredzēju par nazīriešiem. Vai tas tā nav, Israēla bērni?” saka Tas Kungs.
“Bet jūs šiem nazīriešiem dodat dzert vīnu un praviešiem savukārt pavēlat, sacīdami: jūs nedrīkstat pravietot!
Redzi, tādēļ Es likšu jums šķobīties, kā šķobās rati, kad tie piekrauti ar kūlīšiem,
ka tas, kam ātras kājas, neizbēgs skrienot, nedz stiprais, kam daudz spēka, būs spējīgs ko darīt, nedz varonis izglābs pats savu dzīvību,
nedz arī loku šāvēji noturēsies savās vietās, un ātrs skrējējs nepagūs nekur aizbēgt, un arī jātniekam nebūs lemts izglābt savu dzīvību.
Un pat tas, kas ir visdrošsirdīgākais starp drosmīgajiem, bēgs kails tanī dienā no cīņas lauka!” – tā saka Tas Kungs.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā