Bībeles lasījumi – 16. jūlijs

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 85:9-14/
Vēstules /Rom. 3:9-31/
Vecā Derība /Am. 3:1-4:13/



PSALMI

/Ps. 85:9-14/

Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā, jo Viņš sola mieru un svētību Savai tautai un Saviem svētajiem, ja vien tie tikai atkal nekrīt neprātībā!
Tiešām, tuva ir Viņa palīdzība tiem, kas Viņu bīstas, lai Viņa godība mājotu mūsu zemē,
ka žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.
Uzticība dīgs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm.
Tad Tas Kungs mums dos Savu svētību, un mūsu zeme dos savus augļus.
Taisnība staigās Viņa priekšā un ņems Viņa soļus sev par ceļa rādītājiem.


VĒSTULES

/Rom. 3:9-31/

Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? Nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi, kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka.
Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.
Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām.
Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.
Viņu kājas steidzas izliet asinis,
posts un bēdas ir uz viņu ceļiem,
un miera ceļa viņi nepazīst,
Dieva bijības nav viņu acu priekšā! –
Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslības; tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā.
Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod – grēka atziņu.
Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši.
Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības;
jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.
Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.
Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs, tā parādīdams Savu taisnību;
jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu Savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.
Kur nu paliek mūsu lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Ar darbiem? Nē, bet ar ticības bauslību.
Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.
Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu Dievs? Protams, arī pagānu!
Tik tiešām, ka ir tikai viens Dievs, kas taisnos apgraizītos no ticības un neapgraizītos caur ticību.
Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.


VECĀ DERĪBA

/Am. 3:1-15/

Klausaities, ko Tas Kungs saka jums, Israēla bērni, visām ciltīm, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes:
“No visām ciltīm zemes virsū Es vienīgos jūs esmu atzinis; tāpēc Es jūs piemeklēšu par visiem jūsu pārkāpumiem!”
Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies?
Un vai lauva rūc mežā, ja viņam nav laupījuma? Un vai jauns lauva liek atskanēt rūcienam no savas alas, ja viņš neko pats sev nav guvis?
Vai putns iekrīt uz zemes cilpā, ja tur nav tam bijis lamatu valgs? Un vai kāds pacels cilpu no zemes, kas neko nav sagūstījusi?
Ja pilsētā pūš tauri, vai ļaudis tad lai nesabītos? Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?
Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.
Lauva rūc, kurš gan lai nebaidītos? Dievs Tas Kungs ir runājis, kas gan tad lai nepravietotu?
Sludiniet Asīrijas un Ēģiptes zemes pilīs un sakait: sapulcējieties Samarijas kalnos un vērojiet, kādas tur norisinās trokšņainas nekārtības un kādi varas darbi notiek viņu vidū!
Viņi neatzīst nekādas taisnības, saka Tas Kungs, un ar noziegumiem un laupījumiem iegūtās bagātības viņi savāc savās pilīs.”
Tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: “Šo zemi sāks spaidīt no visām pusēm ienaidnieks, tev atraus tavu varu un izlaupīs tavus greznos namus!”
Tā saka Tas Kungs: “Kā gans izrauj lauvam no rīkles divus stilba kaulus vai kādu kripatiņu no saplosītā dzīvnieka auss, tā tiks izrauti Israēla bērni, kas mīt Samarijā, iespiedušies savu miera pilno gultu stūros, un Damaskā, atpūzdamies uz grezniem zviļņiem.
Klausaities un aplieciniet to Jēkaba namam, saka Tas Kungs, Kungs Dievs Cebaots,
jo tanī dienā, kad Es Israēlam piemeklēšu viņa grēkus, Es piemeklēšu arī Bēteles altārus un nolauzīšu altāra ragus, lai tie nokrīt zemē.
Un Es sagraušu tiklab greznās ziemas, kā vasaras mītnes, un ar ziloņkaulu rotātām telpām būs jāpazūd no zemes virsus, un daudzus namus nopostīs!” – tā saka Tas Kungs.

/Am. 4:1-13/

Uzklausait šo vārdu, jūs, Basanas govis, kas jūs esat Samarijas kalnā un nodarāt pāri trūcīgiem, nomācat nabagos un sakāt pastāvīgi saviem vīriem: “Dodiet šurpu, lai varam dzīrot!”
Tas Kungs Dievs ir zvērējis pie Sava svētuma: “Redzi, nāks dienas jums, kad jūs izvilks ar makšķeri un jūsu pēcnākamos ar zvejnieku kāšiem.
Un pa mūru spraugām jūs iziesit, kā gadīsies, cita aiz citas, un jūs aizvedīs uz Hermona kalnu pusi, saka Tas Kungs,
jā, nāciet šurpu uz Bēteli un kalpojiet grēkiem, un dodieties uz Gilgalu, lai varētu grēkot vēl vairāk, un nesiet ik rītus savus ziedojumus un ik trešajā dienā savu desmitās tiesas devu!
Un kvēpiniet raudzētu mīklu pateicības ziedojumiem un nesiet vēl īpašus labprātīgus ziedojumus, un dariet to plaši zināmu arī citiem, jo to jau jūs darāt labprāt, jūs Israēla bērni, saka Tas Kungs.
Tādēļ Es arīdzan jūsu zobiem esmu devis mieru visās jūsu pilsētās un visās vietās liku jums ciest maizes trūkumu, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Es aizturēju jums arī lietu, kaut gan līdz ražas ievākšanai bija vēl trīs mēneši, un Es liku lietum līt tikai pār vienu pilsētu un pār pārējām pilsētām Es lietum līt neliku; lietus kādreiz nolija tikai pār vienu tīrumu, un otrs, kas nedabūja lietu, nokalta.
Un divas, pat trīs pilsētas devās uz vienu pilsētu, lai varētu padzerties ūdens, un neatrada tā pienācīgā daudzumā; tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Es spaidīju jūs ar sausumu un labības rūsu, un arī cirmeņi apēda visu, kas auga jūsu dārzos un vīna kalnos, uz jūsu eļļas un vīģes kokiem, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Es uzsūtīju jums mēri kā citkārt Ēģiptei; Es liku jūsu jauniem vēršiem dabūt galu no zobena, liku nolaupīt un aizdzīt jūsu zirgus, liku jums dziļi ieelpot nāsīs savu kara nometņu nelabo smaku, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Es liku daudz ko pie jums sagraut, kā Dievs pavisam sagrāva Sodomu un Gomoru; tad nereti jūs bijāt kā degoša pagale, ko izrauj no liesmām, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Tāpēc Es arī turpmāk tev tā darīšu, Israēl! Un, ja Es tev tā gribu darīt, tad sataisies, Israēl, lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!”
Jo redzi, Viņš ir tas, kas veido kalnus, rada vēju un atklāj cilvēkiem, kas Viņam padomā. Viņš liek ausmai sekot dziesnai, Viņš staigā pāri zemes augstumiem; Dievs Kungs Cebaots ir Viņa vārds.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā