Bībeles lasījumi – 3. augusts

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 90:11-17/
Vēstules /Rom. 16:1-27/
Vecā Derība /1. Lku. 15:1-16:36/



PSALMI

/Ps. 90:11-17/

Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par Saviem kalpiem!
Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!
Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji, tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu!
Dari redzamus Saviem kalpiem Savus darbus un liec saskatīt Savu godību viņu bērniem!
Lai nāk pār mums Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu – to pašķir un svētī!


VĒSTULES

/Rom. 16:1-27/

Jūsu gādībai ieteicu Foibu, mūsu māsu, kas kalpo Kenhrejas draudzē.
Uzņemiet viņu iekš Tā Kunga, kā svētajiem klājas, un palīdziet viņai, ja viņai kādā lietā vajadzīgs jūsu atbalsts: arī viņa daudziem bijusi par aizstāvi, arī man pašam.
Sveicinait Prisku un Akvilu, mana darba biedrus Kristū Jēzū;
viņi savu galvu likuši ķīlā par manu dzīvību, tā ka viņiem ne vien es esmu pateicīgs, bet visas pagānu draudzes;
arī draudzi viņu namā sveicinait. Sveicinait manu mīļoto Epainetu, kas ir pirmais Kristus guvums Āzijā.
Sveicinait Mariju, kas daudz pūlējusies jūsu labā.
Sveicinait Androniku un Jūniju, manus ciltsbrāļus un cietuma biedrus, kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem un jau pirms manis bijuši Kristū.
Sveicinait Ampliatu, kas man ir mīļš Kristū.
Sveicinait manu darbabiedru Kristū – Urbānu un manu mīļo Stahiju.
Sveicinait pārbaudīto Kristus mācekli Apellu. Sveicinait tos, kas pieder pie Aristobula saimes ļaudīm.
Sveicinait manu ciltsbrāli Herodionu. Sveicinait Narkisa saimes ļaudis, kas ir mūsu Kungā.
Sveicinait Trifainu un Trifozu, kas strādā Tā Kunga darbu. Sveicinait mīļoto Persidu, kas daudz pūlējusies Tā Kunga darbā.
Sveicinait Kungā izredzēto Rūfu un viņa māti, kas ir arī manējā.
Sveicinait Asinkritu, Flegontu, Hermeju, Patrobu, Hermu un brāļus, kas atrodas pie viņiem.
Sveicinait Filologu, Jūliju, Nereju un viņa māsu, Olimpu un visus svētos, kas pie viņiem.
Sveicinait cits citu ar svēto skūpstu. Jūs sveicina visas Kristus draudzes.
Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!
Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.
Bet jūsu paklausība visiem kļuvusi zināma, tāpēc man par jums ir prieks; bet tikai vēlos, lai jūs būtu gudri uz labu, bet vientiesīgi uz ļaunu.
Bet miera Dievs drīzumā samīs sātanu apakš jūsu kājām! Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums!
Jūs sveicina Timotejs, mans darba biedrs, kā arī Lukijs, Jazons un Sozipatrs, mani ciltsbrāļi.
Es, Tercijs, šīs vēstules rakstītājs, sveicinu jūs Kungā.
Jūs sveicina Gajs, mans un visas draudzes nama tēvs. Jūs sveicina Erasts, pilsētas saimniecības vadītājs, un brālis Kvarts.
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem!
Bet Tam, kas jūs var stiprināt, kā to rāda mans evaņģēlijs un vēstījums par Jēzu Kristu, kurā atklājas noslēpums, kas mūžiem bijis neizpausts,
bet tagad darīts zināms un ar pravieša rakstiem uz Dieva pavēli sludināts visām tautām, lai tās pakļautu ticībai, –
vienīgajam visugudrajam Dievam, lai caur Jēzu Kristu ir gods mūžu mūžos. Āmen.


VECĀ DERĪBA

/1. Lku. 15:1-29/

Un viņš pats sev uzcēla namus Dāvida pilsētā, un viņš sataisīja vietu Dieva šķirstam un izpleta pār to telti.
Tad Dāvids sacīja: “Neviens nedrīkst nest Dieva šķirstu kā vien levīti, jo Tas Kungs viņus ir izraudzījis, lai viņi nes Dieva šķirstu un kalpo Viņam mūžīgi!”
Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu Jeruzālemē, lai nonestu Dieva šķirstu tam paredzētā vietā, ko viņš tam bija uzcēlis.
Un Dāvids sapulcināja Ārona dēlus un levītus:
no Kehata dēliem vadoni Ūriēlu un viņa brāļus – simts divdesmit;
no Merārija dēliem vadoni Asaju un viņa brāļus – divi simti divdesmit;
no Geršoma dēliem vadoni Joēlu un viņa brāļus – simts trīsdesmit;
no Ēlisafana dēliem vadoni Šemaju un viņa brāļus – divi simti;
no Hebrona dēliem vadoni Ēliēlu un viņa brāļus – astoņdesmit;
no Usiēla dēliem vadoni Aminādabu un viņa brāļus – simts divpadsmit.
Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru un levītus Ūriēlu, Asaju, Joēlu, Šemaju, Ēliēlu un Aminādabu.
Un viņš tiem sacīja: “Jūs esat levītu tēvu namu galvenie; svētījieties paši, un arī lai jūsu brāļi svētījas, ka jūs atnestu Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu un noliktu tai vietā, kuru es tam esmu sataisījis.
Jo toreiz jūs nebijāt klāt, kad Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu vidū, jo mēs, kā pienākas, nemeklējām Viņu.”
Tad priesteri un levīti svētījās, lai uznestu Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu kalnā.
Un levītu dēli nesa šķirstu, kā Mozus bija pavēlējis pēc Tā Kunga vārda – ar kārtīm uz saviem pleciem.
Un Dāvids pavēlēja levītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem – cītarām, arfām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.
Tad levīti izraudzīja Heimanu, Joēla dēlu, un no viņa brāļiem Asafu, Berehjas dēlu, un no Merārija brāļiem, Ētanu, Kušajas dēlu;
un līdz ar viņiem otras pakāpes brāļus – Zaharju, Jaāsiēlu, Šemiramotu, Jehiēlu, Unniju, Ēliābu, Benaju, Maāseju, Matitju, Ēlifeleju, Mikneju, kā arī Obed-Edomu un Jeiēlu, kas bija vārtu sargi.
Un dziedātāji Heimans, Asafs un Ētans skandināja vara cimbāles;
bet Zaharja, Usiēls, Šemiramots, Jehiēls, Unnijs, Ēliābs, Maāseja un Benaja, arfas spēlēdami, dziedāja augstā balsī;
bet Matitjam, Ēlifelehum, Miknejam, Obed-Edomam, Jehiēlam un Azasjam bija jāpavada dziedājums ar astoņu stīgu cītarām un pašiem jādzied zemā balsī.
Un levītu vadonis Kenanja vadīja dziedāšanu, jo viņš to prata.
Bet Berehja un Ēlkana bija šķirsta vārtu sargi.
Un Šebanja, Jošafāts, Netaneēls, Amasajs, Zaharja, Benaja un Ēliēzers, kas bija priesteri, pūta taures Dieva šķirsta priekšā, bet Obed-Edoms un Jehija bija šķirsta vārtu sargi.
Un tā Dāvids ar Israēla vecajiem un ar virsniekiem pār tūkstoti nogāja kājām, lai šķirstu ar Tā Kunga derības likumiem no Obed-Edoma nama ar gavilēm uznestu kalnā.
Un, kad Dievs palīdzēja levītiem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, tad viņi upurēja kā kaujamo upuri septiņus vēršus un septiņus aunus.
Un Dāvids bija tērpies tīra audekla virsvalkā – un tāpat arī visi levīti, kuri nesa šķirstu, un dziedātāji un viņu vadonis Kenanja; bet Dāvids bija apņēmis pāri virsvalkam vēl linu efodu.
Un viss Israēls nesa augšā Tā Kunga derības šķirstu ar skaļu gavilēšanu, ar bazūņu un tauru skaņām un ar cimbālēm, ar arfām un cītarām, kas skanēja tālu.
Un, kad Tā Kunga derības šķirsts ar derības likumiem nonāca Dāvida pilsētā, tad Mihala, Saula meita, skatījās laukā pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu, kā tas lēkāja un dejoja, un viņa savā sirdī to nonicināja.

/1. Lku. 16:1-36/

Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus.
Un, kad Dāvids bija beidzis upurēt dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad viņš Tā Kunga Vārdā svētīja tautu.
Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, kā vīriem, tā arī sievām, pa vienai maizei, gabalam gaļas un rozīņu rausi.
Un Tā Kunga šķirsta priekšā viņš nolika kalpot dažus no levītiem, lai tie lūgtu, slavētu un pateiktos Tam Kungam, Israēla Dievam.
Asafs bija vadonis, bet Zaharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Ēliābs, Obed-Edoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un Asafs lika atskanēt cimbālēm.
Un Benaja un Jahasiēls, priesteri, pastāvīgi ar taurēm bija Dieva derības šķirsta priekšā.
Toreiz tanī dienā Dāvids pirmo reizi deva Asafam un viņa brāļiem šo dziesmu, lai pateiktos Tam Kungam:
“Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus!
Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, runājiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
Dodiet slavu Viņa svētajam Vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir Tā Kunga meklētāji!
Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās!
Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes,
jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie!
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē.
Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm,
derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Īzākam
un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību,
sacīdams: tev Es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā īpašuma daļu
tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudzi skaitā, pavisam maz, un svešinieki tai zemē,
klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie citiem ļaudīm.
Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus:
nepieskarieties Maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu Maniem praviešiem!
Dziediet Tam Kungam, visa zeme, sludiniet ik dienas Viņa pestīšanu!
Vēstiet citām tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus!
Jo liels ir Tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem,
jo visu tautu dievi ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis.
Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī.
Dodiet Tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet Tam Kungam godu un slavu!
Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu! Atnesiet dāvanu upurus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Zemojieties Tā Kunga priekšā un zemojieties svētā glītumā!
Trīci, ak, visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Patiešām, zeme ir stingri nostiprināta, tā nav izkustināma.
Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš!
Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē un viss, kas tajos aug!
Lai gavilē koki mežā Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi.
Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi.
Un lūdziet: izglāb mūs, Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no citām tautām, lai mēs nestu pateicības slavu Tavam svētajam Vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami!
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!” Un visa tauta sacīja: “Āmen!” un “Slavējiet To Kungu!”

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā

  • Zane Dambe

    1. Lku. 15:29 iztrūkst teikuma beigas – [..] un viņa savā sirdī to nonicināja.