Bībeles lasījumi – 9. augusts

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 93:1-5/
Vēstules /1. Kor. 5:1-13/
Vecā Derība /1. Lku. 28:1-29:30/



PSALMI

/Ps. 93:1-5/

Tas Kungs ir ķēniņš, tērpies godībā, ģērbies varenumā un apjozies ar spēku. Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas.
Tavs goda krēsls stāv stipri no sendienām, Tu, Dievs, esi no mūžības uz mūžību.
Viļņu kalni cēlās, ak, Kungs, tie krāca un plīsa, tie šņāks arvienu vēl jo stipri.
Bet varenāks par lielo ūdeņu krākšanu, varenāks par jūras bangām ir Tas Kungs Savos debesu augstumos!
Tavas liecības ir uzticamas, un svētums ir Tava nama jaukums, ak, Kungs, vienmēr un mūžīgi!


VĒSTULES

/1. Kor. 5:1-13/

Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.
Un jūs vēl esat uzpūtušies, kur vajadzēja būt noskumušiem, lai tas, kas to darījis, tiktu izmests no jūsu vidus.
Kaut gan miesīgi tālumā, bet garā pie jums, es it kā klātbūdams esmu jau nolēmis par to, kas tā noziedzies:
ka mēs, jūs un mans gars, sanākam kopā Kunga Jēzus Vārdā
un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.
Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?
Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.
Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.
Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem.
Es nedomāju – vispār ar šīs pasaules netiklajiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules.
Bet es rakstīju jums nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst.
Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā?
Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!


VECĀ DERĪBA

/1. Lku. 28:1-21/

Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē visus Israēla lielkungus, arī visus cilšu vadoņus un nodaļu virspavēlniekus, kuri kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, un ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, un visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, varonīgos karotājus un visus ievērības cienīgus vīrus.
Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: “Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Manā sirdī bija – uzcelt dusas namu Tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau gatavojos to celt.
Bet tad Dievs uz mani sacīja: tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
Nu Tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimtas, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izraudzījis par vadoni un Jūdas ciltī manu dzimtu, un no mana tēva dēliem Viņam bija labs prāts uz mani, lai celtu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
Bet no visiem maniem dēliem – jo Tas Kungs ir man devis daudz dēlu – Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu Tā Kunga valdības tronī pār Israēlu.
Un Viņš uz mani sacīja: tavs dēls Salamans lai uzceļ Manu namu un Manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis Sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.
Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš pastāvīgi turēs un darīs Manas pavēles un Manas tiesas, kā līdz šai dienai.
Un nu tagad, visam Israēlam, Tā Kunga draudzei redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: turiet un pildiet visas Tā Kunga, jūsu Dieva, pavēles, lai jūs iemantotu šo labo zemi un paturētu to par īpašumu saviem bērniem pēc jums uz mūžīgiem laikiem!
Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar visu sirdi un labu prātu, jo Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina visas sirdsprāta tieksmes; ja vien tu Viņu meklēsi, tad Viņš tevi atradīs, bet, ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atmetīs uz mūžīgiem laikiem.
Redzi nu, kad Tas Kungs tevi ir izraudzījis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, – tad esi stiprs un dari to!”
Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam Tempļa priekštelpas un paša nama paraugus un dārgumu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanas telpas paraugus,
un visus paraugus, kas viņam bija prātā par Tā Kunga nama pagalmiem un telpām ap to, par Dieva nama dārgumu krātuvēm un svēto mantu krātuvēm,
un par priesteru un levītu nodaļām, par visu kalpošanas darbu Tā Kunga namā un par visiem rīkiem kalpošanai Tā Kunga namā,
un par zeltu – tā svars katram traukam, ko lieto kalpošanā, un par sudraba traukiem – tā svars katram traukam, ko lieto kalpošanā,
arī par visu zelta lukturu un to eļļas lukturīšu svaru, cik sver ikviens lukturis un ikviens tā eļļas lukturītis; un arī par sudraba lukturiem, cik sver ikviens lukturis un ikviens tā eļļas lukturītis, pēc tā, kā katrs lukturis lietojams.
Viņš noteica zelta svaru skatāmās maizes galdiem, ikvienam galdam, un arī sudraba svaru sudraba galdiem.
Un viņš noteica tīrā zelta svaru gaļas dakšām un slakāmiem kausiem, krūzēm; un zelta svaru platajām galda bļodām, ikkatrai bļodai savu svaru; un sudraba bļodām – ikkatrai savu svaru.
Arī kvēpināmo upuru altārim viņš noteica kausētā zelta svaru; un paraugu ratiem ar zelta ķerubiem, kas, izpletuši savus spārnus, nosedza Tā Kunga derības šķirstu.
“Tas viss ir rakstos, no Tā Kunga rokas; Viņš man deva saprast visus darbus pēc šiem paraugiem,” – tā sacīja Dāvids.
Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: “Esi stiprs un drošs, un dari to! Nebīsties un nebaiļojies! Jo Dievs, Tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus Tā Kunga nama celšanas darbus.
Un redzi, še ir priesteru un levītu nodaļas, lai kalpotu Dieva namā, un kopā ar tevi visos darbos būs vīri, kas ir gudri un prasmīgi jebkurā darbā, un arī vadoņi un visi ļaudis, kas gatavi izpildīt tavas pavēles!”

/1. Lku. 29:1-30/

Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam.
Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora.
Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam,
proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas;
un zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, visiem darbiem, ko amatnieku rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?”
Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi,
un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu.
Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā.
Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku.
Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: “Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos!
Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem!
Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru.
Un nu tagad mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības Vārdu;
jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!
Jo mēs esam svešinieki un piedzīvotāji tavā priekšā kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna, un tur nav cerības!
Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, – tā ir nākusi no Tavas rokas, un Tev tas atkal tiek nodots!
Bet es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti; un pēc sava atklātā sirdsprāta es visu šo esmu labprātīgi devis, un nu es redzu arī Tavu tautu, kas ir šeit un kas Tev ziedo ar prieku un no laba prāta.
Ak, Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, pasargi uz mūžīgiem laikiem tādu prātu un sirdi Savai tautai un vadi viņu sirdis pie Sevis!
Un dod manam dēlam Salamanam nedalītu sirdi, ka viņš turētu Tavas pavēles, Tavas liecības un Tavus likumus un tos darītu, un uzceltu šo namu, kā es esmu to noteicis!”
Un Dāvids sacīja visai sapulcei: “Teiciet To Kungu, savu Dievu!” Un visa sapulce teica svētu esam To Kungu, savu tēvu Dievu, un viņi noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes Tā Kunga un ķēniņa priekšā.
Un nākamajā dienā viņi upurēja Tam Kungam kaujamos upurus un nesa Tam Kungam dedzināmos upurus – tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus un tūkstoš jērus kopā ar viņu atnesto dzeramo upuri un kaujamo lopu upuriem jo lielā vairumā no visa Israēla.
Tie ēda un dzēra šinī dienā Tā Kunga priekšā pilni liela prieka. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrreiz par ķēniņu un svaidīja viņu Tā Kunga priekšā par vadoni un Cadoku par priesteri.
Tā Salamans sēdās Tā Kunga tronī kā ķēniņš sava tēva Dāvida vietā, un viņš guva sekmes, un viss Israēls viņam klausīja.
Un visi pavaldoņi, visi varonīgie karotāji un arī visi ķēniņa Dāvida dēli pakļāva savu varu ķēniņa Salamana varai.
Un Tas Kungs augstu cēla Salamanu pāri citiem, visam Israēlam to redzot, un Viņš tam piešķīra tādu ķēniņa varas godību, kāda vēl nekad nebija tikusi piešķirta nevienam ķēniņam pār Israēlu pirms viņa.
Tā Dāvids, Īsaja dēls, bija valdījis pār visu Israēlu.
Un tas laiks, cik ilgi viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadi; Hebronā viņš valdīja septiņus gadus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
Un viņš nomira lielā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans kļuva ķēniņš viņa vietā.
Bet ķēniņa Dāvida darbi, no pirmajiem līdz pat beidzamajiem, redzi, tie ir ierakstīti redzētāja Samuēla grāmatā un pravieša Nātāna grāmatā, un arī redzētāja Gada grāmatā
līdz ar visu viņa valdīšanu un varu un laikiem, kas nāca pār viņu un pār Israēlu, un pār visu zemju ķēniņu valstīm.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā