Bībeles lasījumi – 11. septembris

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 106:40-48/
Vēstules /2. Kor. 12:1-10/
Vecā Derība /Jes. 27:1-28:29/



PSALMI

/Ps. 106:40-48/

Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā – no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: “Āmen! Alelujā!”


VĒSTULES

/2. Kor. 12:1-10/

Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par Tā Kunga parādībām un atklāsmēm.
Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem – vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina – tas tika aizrauts trešajās debesīs.
Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas – vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina –
tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt.
Ar to es gribu lielīties, bet ar sevi pašu es nelielīšos, kā vien ar savu nespēku.
Ja es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību; bet es atturos, lai neviens par mani nedomā vairāk kā to, ko tas manī redz vai ko no manis dzird.
Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs.
Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.


VECĀ DERĪBA

/Jes. 27:1-13/

Tanī dienā Tas Kungs piemeklēs ar Savu garo, lielo un stipro zobenu leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi.
Tanī dienā sacīs: “Jauks vīnadārzs! Dziediet par to!
Es, Tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienumēr. Lai neviens to neaizskartu, Es to sargāju dienu un nakti.
Dusmu Man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu!
Vai citādi tie pie Manis meklētu patvērumu un slēgtu ar Mani mieru, jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!”
Nākamā laikā Jēkabs laidīs saknes un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību.
Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus?
Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar Savu skaudro vētru austrumu vēja dienās.
Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi saskaldītiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietoti elku koki, nedz arī uzslieti saules stabi.
Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie tur nogulstas un noēd tās krūmus.
Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs.
Bet notiks tanī dienā, ka Tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no lielās upes krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā.
Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asīrijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs To Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.

/Jes. 28:1-29/

Bēdas Efraima dzērāju lepnajam valdnieku vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā!
Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss, kā graujoša vētra un kā briesmīga lietusgāze ar ūdens straumēm Viņš tos nogāzīs pie zemes.
Zem kājām samīs Efraima dzērāju lepno vainagu.
Un viņas krāšņā rota, kas grezno auglīgās ielejas virsotnes, būs kā vīstoša puķe, kā agrīna vīģe ražas ievākšanas priekšlaikā: līdzko to kāds ierauga, tūdaļ viņš to ņem un apēd.
Tanī laikā Tas Kungs Cebaots būs Savas tautas atlikušiem par skaistu vainagu un par krāšņu pieres rotu;
Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu.
Bet arī viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteri un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami!
Patiesi, visi galdauti apspļauti un pilni netīrumu!
Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem?
Jo tur tiek teikts: “Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!”
Tiešām, ar ļaužu starpniecību, kam pinas lūpas un kas šļupst ar svešādu mēli, Viņš runās uz šo tautu,
Viņš, kas tiem sacījis: “Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!” Bet tie to negribēja dzirdēt.
Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā Tā Kunga vārds: “Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!” – lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā.
Tādēļ klausaities Tā Kunga vārdu, zobotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē.
Jo jūs taču sacījāt: “Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsegs.”
Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!
Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi.”
Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepastāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks.
Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi.
Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties.
Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu Savu nodomu, Savu neparasto nodomu, lai padarītu Savu darbu, Savu savādo darbu.
Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no Tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes.
Esiet modrīgi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku!
Vai tad zemkopis vienmēr ar savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē?
Vai nav tā? Kad arumi ir nolīdzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes, un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā, un gar malu vēl ko citu.
Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis.
Dilles taču nekuļ ar kuļamo veltni, nedz ķimenes ar kuļamo ratu, bet dilles kuļ ar spriguli un ķimenes izsit ar kulstīklu.
Labības graudu kuļot, to taču nesamaļ, to nekuļ bez pārtraukuma; kad pār to veļas kuļamo ratu riteņi un zirgi tam iet pāri, to tomēr nesamaļ.
Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaota – brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā