Lielās piektdienas Krusta godināšanas dievkalpojums

Mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus
Ciešanu dievkalpojums
LIELAJĀ PIEKTDIENĀ

Lielā piektdiena ir Kristus nāves diena un cilvēces grēku izpirkšanas diena. Šajā dienā Kristus arī veica Savu pēdējo ceļu, uz Golgātu, kur Viņu sita krustā. Kristus ciešanu dievkalpojums tradicionāli notiek pulksten 15.00. Svētajos rakstos lasām – Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai (Mt.27:45). Ņemot vērā jūdu dienas stundu skaitījumu, dienas sestā stunda ir pusdiena, apmēram pulksten 12.00. Dienas devītā stunda tad orientējoši ir pulksten 15.00, kad Kungs, izcietis krusta mokas, atdeva garu. Krusta nāvi pieminot, Kristus ciešanu dievkalpojums notiek līdzīgā laikā. Ārēji atgādinot par šī dievkalpojuma saturu, altāris ir pārklāts ar melnām altārsegām, dievnamā netiek lietots apgaismojums un jebkāds muzikāls pavadījums. Dievkalpojums sastāv no četrām daļām:

Dieva vārda liturģija
Tā sākas ar lasījumu no Vecās derības pravieša Jesajas grāmatas 52:13-53:12, kam seko lomās lasīts Jēzus Kristus ciešanu stāsts no Jāņa evaņģēlija. Evaņģēlija lasīšanas laikā pēc vārdiem „…atdeva garu Dievam” visi nometas ceļos un brīdi pavada klusā lūgšanā.

Lielā lūgšana
Tās laikā kopīgi aizlūdzam par Kristus Baznīcu, par tiem, kas tiek gatavoti kristībai, ebreju tautu un par Dievam neticīgo atgriešanos.

Krusta godināšana
Krusta godināšanas tradīcija ir cieši saistīta ar Kunga Jēzus Kristus krusta ciešanu pieminēšanu. Krusts, kas bija noziedznieku soda mērs un zīme, pateicoties Kristus pestījošajām ciešanām, ticīgajiem ir kļuvis par svētu zīmi. Krustā Kungs Jēzus Kristus uznesa visas cilvēces noziegumus un grēkus. Krusta zīme ir kļuvusi nešķirama no krustā notikušās cilvēces pestīšanas. Kā svētu zīmi to ticīgie nēsā uz krūtīm un paceļ savu dievnamu torņu smailēs. Krusts ir svēta zīme nevis pati par sevi, bet pateicoties mūsu Pestītāja upura nāvei. Mums nav tādas iespējas, kāda vēsturē bija Kunga mātei Marijai un apustulim Jānim, godbijīgi un svētbijīgi stāvēt pie krusta Golgātā, mūs no šī notikuma šķir laiks un attālums. Taču tas nemazina šī krusta nopelnu mūsu dzīvē šeit un tagad. Tāpat nav ierobežota mūsu svētbijība un godbijība Kunga ciešanu priekšā – šeit un tagad. Tas ir iespējams, pagodinot Kristus krustu ciešanu dievkalpojumā! Godinot krustu katram savā baznīcā, katram kristietim ir iespēja dažādos laikos un dažādās zemes malās visiem kopā godināt to vienīgo un īsto Golgātas krustu, kurā par cilvēces grēkiem mira Pestītājs. Mūsu tautā ir paruna – bēg kā velns no krusta! Kristieši dara pretēji velniem un zaimotājiem, dodas pie krusta, zemojas tā priekšā un piemin sava Kunga ciešanu nopelnu, un tas notiek Kristus ciešanu dievkalpojumā!

Kad krusts ir ienests dievnamā, mācītājs un ticīgie procesijas veidā tuvojas krustam un atdod tam godu, nometoties ceļos, vai izrādot kādu citu cieņas zīmi, piemēram, krustu noskūpstot.

Svētais Vakarēdiens
Šī ir viena no liturģiskā gada dienām, kad nekonsekrē svēto Vakarēdienu, bet izdala Zaļās ceturtdienas vakarā iesvētītu. Tas ir saistīts ar to dievbijīgo attieksmi, ka ticīgo acis un sirdis ir pievērstas Lielajā piektdienā tai miesai un asinīm ar kurām Jēzus Kristus nāca pasaulē un cieta pie Golgātas krusta.

Dievkalpojumam noslēdzoties, ticīgie ir aicināti uzkavēties dievnamā lūgšanā un mūsu Kunga Jēzus Kristu ciešanu apcerē.