Lieldienu nakts vigīlija

Lieldienu nakts ir pāriešanas nakts no nāves dzīvībā. Tā ir būtiskākā nakts, kādu cilvēce ir piedzīvojusi. Tādēļ Kristus draudze to sagaida, dievnamā svinot Lieldienu vigīliju. Vigīlija ir vārds no latīņu valodas un nozīmē – būt nomodā. Uz šo naktssardzi simboliskā veidā norāda Lieldienu nakts ugunskurs, kurš ārā pie baznīcas tiek aizdedzināts pirms dievkalpojuma sākuma.

Jēzus saka – Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs. Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos. Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie! /Lk.12:35-38/. Ar Lieldienu dienas tuvošanos augšāmcēlies Kristus nāk pie savas gaidošās draudzes. Viņš kristību noslēpumā savieno savas „miesas” locekļus un aicina visus pie sava galda, lai draudze kopā ar Viņu svinētu Lieldienu uzvaru. Tādēļ vigīlijas dievkalpojumam ir četras daļas: gaismas liturģija, vārda liturģija, kristību liturģija un Svētā Vakarēdiena liturģija.

Draudze uz dievkalpojumu ierodas sestdienas vakarā pirms pulksten 23.00. Dievnams ir tikai nedaudz izgaismots. Ar Lieldienu sveces ienešanu sākas pirmā dievkalpojuma daļa.

Gaismas liturģija jeb lucernārijs
Lieldienu svece simboliski norāda uz Kristu kā gaismas klātbūtni mūsu vidū. Sākot no šī dievkalpojuma, šī svece gada garumā vienmēr degs visos svētdienas dievkalpojumos, kristībās un svētdarbībās – tā atgādinās par Kristus augšāmcelšanās uzvaru un Viņa klātbūtni starp saviem ļaudīm.

Pie gaismas dievkalpojuma pieder arī Lieldienu slavas himna, jeb Exultet, ar kuru kristīgā draudze kopš seniem laikiem izsaka savu prieku par tām žēlastībām, ko Kristus, ar savu nāvi un augšāmcelšanos, tai ir sagādājis.

Himnas laikā no Lieldienu sveces tiek aizdedzinātas sveces visai draudzei.

Vārda liturģija
Vārda liturģijas laikā draudze uzklausa lasījumus par galvenajiem pestīšanas vēstures notikumiem Vecajā derībā. Tie ir kā ievads vēlāk vigīlijā lasītajam Kristus augšāmcelšanās lasījumam no evaņģēlija.

Kristību liturģija
Tā sākas ar mums ierasto grēksūdzi, pēc kuras seko katehūmenu kristības. Viņu kristību laikā draudze kopīgi ar jaunkristāmajiem atjauno savu kristību solījumu, atsakot ļaunajam un apliecinot savu ticību Trīsvienīgajam Dievam ar Apustuļu ticības apliecības vārdiem. Dievkalpojums turpinās ar kopīgu litānijas lūgšanu, Jaunās Derības lasījumiem un arhibīskapa vēstījumu.

Svētā Vakarēdiena liturģija
Tā notiek mūsu ceturtdienas dievkalpojumos ierastajā kartībā.