Zaļās ceturtdienas dievkalpojums

Mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus
Pēdējo Vakariņu dievkalpojums
ZAĻAJĀ CETURTDIENĀ

Zaļā Ceturtdiena ir diena, kurā tiek pieminēta Jaunās Derības iedibināšana Kristus Asinīs. Tā ir slēgta ar Viņa Jaunās Derības tautu, Viņa Baznīcu. Tāpēc šo dienu uzskata arī par Kristus Baznīcas dibināšanas dienu. Dienas bagātais un īpašais saturs atspoguļojas nedaudz izmainītā mūsu ceturtdienas A kārtības dievkalpojuma norisē (dievkalpojuma kārtības lapiņas ir pieejamas pie ieejas dievnamā).

Dievkalpojuma kārtība iet līdzi Zaļās Ceturtdienas notikumiem, kā tie aprakstīti evaņģēlijos. Sākums ir svinīgs un pacilāts, tiek lietota svētku liturģiskā krāsa – baltā –, bet dievkalpojuma gaitā draudzes skats arvien vairāk pievēršas drīz sekojošajiem Golgātas notikumiem. Tā, piemēram, vienīgo reizi visā Ciešanu laikā tiek dziedāta slavas dziesma „GODS DIEVAM AUGSTĪBĀ”, to pavada zvana skaņas un ērģeles, bet pēc šī dziedājuma ērģeles apklust, lai atkal atsāktos tikai pēc trim dienām – Lieldienu naktī – pie tā paša „Gods Dievam augstībā”. Tālākās dievkalpojuma daļas draudze dzied bez pavadījuma.

Pēc sprediķa šajā dienā netiek teikta Ticības apliecība, bet uzreiz sākas kāju mazgāšana. Vienu reizi gadā – Zaļajā Ceturtdienā –, dievkalpojuma laikā Kristus vēlējumu kā draudze piepildām burtiski. Jēzus saka: „Ja nu es, jūsu Kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu darījis.” /Jņ.13:14-15/ Saprotot šo notikumu daudz dziļāk kā tikai ārēju miesas mazgāšanu, šajā dievkalpojumā mēs dodam sev iespēju piedzīvot šo Jēzus pazemības piemēru, lai tā augļi pēc tam palīdzētu dzīvot pazemībā ikdienā. Kāju mazgāšanu divpadsmit vīriem veic mācītājs, taču lūgšana, kas šo notikumu ievada, norāda, ka tajā piedalās visa draudze. Mēs kopīgi lūdzam – „Kungs uzlūko mūsu pazemības darbu: tāpat kā mēs šeit mazgājam ārējo netīrību, tā mazgā mūs no mūsu grēku vainas…”

Tālāk seko Svētā Vakarēdiena liturģija, kurā īpaši tiek izcelti iestādīšanas vārdi. Pie vārdiem „Tajā naktī, kad Viņš tapa nodots,” tiek pievienots: „tas ir šodien”. Tā mēs ārēji apliecinām, ka šajā brīdī neatceramies un nepieminam kādu senu notikumu, bet esam paša Jēzus un viņa mācekļu svinētā mielasta dalībnieki tagadnē.

„AK TU, DIEVA JĒRS…” pirms Svētā Vakarēdiena saņemšanas, tiek dziedāts visas trīs reizes ar vienādu noslēgumu: „apžēlojies par mums”. Lūgums „dod mums savu mieru” izpaliek, tāpat kā izpaliek miera vēlējums pašās dievkalpojuma beigās: „Ejiet ar mieru…”. Ar šiem vārdiem draudzes skats pievēršas jau Ģetzēmanes notikumiem. Tā vairs nelūdz mierinājuma, bet dziļās bēdās seko līdzi Kristum Viņa ciešanu ceļā. Izpaliek arī noslēguma svētības vārdi.

Dievkalpojums noslēdzas pēc lūgšanas, kas seko pēc Svētā Vakarēdiena saņemšanas, ar mācītāja un draudzes pārmijus dziedātu: „PATEICĪBA DIEVAM”. Tam sekojošās draudzes dziesmas laikā tiek nomainītas altāra segas. Arī mācītājs apliek Ciešanu laika tērpu. Svētā Vakarēdiena elementi, kas konsekrēti arī nākošās dienas – Lielās Piektdienas – dievkalpojumam, tiek iznesti procesijā. Draudze iziet no baznīcas klusumā. Zaļās Ceturtdienas dievkalpojums turpinās Lielās Piektdienas Kristus ciešanu dievkalpojumā pulksten 15.00