Brīvība Kristū
Mūsu Tēvs debesīs!
Tavu lūgšanu vienmēr ietekmē tas, kādu redzi Dievu, kuram lūgšanā tuvojies. Jēzus pārsteidz, aicinot Dievam tuvoties kā Tēvam, kā Abba – Tētiņam vai Papiņam.
Šī lūgšana atgādina, ka, lai cik vientuļi tu šajā pasaulē justos, tā nav īstenība, jo mums vienmēr ir pamats sacīt – MŪSU Tēvs. Tas ir kā aicinājums kopībā, kuru, iespējams, vēl neesi atklājis, bet kura ir īstenība un iespēja jau tagad.
Nav nekas slikts, ja tālāk savā lūgšanā netiec, bet paliec pie šiem vārdiem „Mūsu Tēvs.”
Apstājies šo vārdu priekšā, lūdz un jautā, kas man traucē būt bērnam, kas Dievu redz kā mīlošu Tēti. Ieklausies sevī. Iespējams, tur dzirdēsi ilgas uzdrīkstēties būt bērnam.
Uzticies.
Svētīts lai top Tavs vārds.
Ebrejiem personas vārds atklāj personas būtību. Dieva vārds atklāj Dieva būtību, kas ir godājama. Cilvēks īsti nevar dzīvot, ja kaut ko nav atklājis sev kā svētu un cienījamu.
Šeit lūdz, lai Dieva vārds, kas debesīs tāpat jau ir svēts, arī virs zemes, pie tevis, tavā ģimenē, draugu vidū, draudzē un sabiedrībā taptu svētīts. Lūdz, lai Dievs tev palīdz dzīvot tā, ka Viņa vārds tajā, ko dari, ko saki, kā dzīvo, tiek cilvēkiem šai pasaulē atspoguļots kā bijājams.
Lūdz Dievam pēc attiecībām, no kurām šāda tava attieksme un uzvedība būtu dabiska un pastāvīga. Jo piekritīsi – ja mēs dziļi kādu cienām, mēs nemaz nevaram pret viņu izturēties necienīgi.