Dievkalpojumi
-
DievkalpojumiVai ikviens var piedalīties Ģertrūdes draudzes dievkalpojumos? Dievkalpojumos Ģertrūdes draudzē laipni aicināti gan draudzes locekļi, gan viesi no citām draudzēm, gan arī tie, kas savu ticības ceļu meklē vai vienkārši vēlas piedalīties dievkalpojumā. Katrs ir gaidīts un aicināts piedalīties. Cik bieži notiek dievkalpojumi Ģertrūdes draudzē? Vai to veidi atšķiras? Dievkalpojumi Ģertrūdes draudzē notiek svētdienās un ceturtdienās. Svētdiena kristīgajā tradīcijā ir nedēļas pirmā diena un vienmēr tiek svinēta kā Kristus Augšāmcelšanās diena. Centrālais draudzes dievkalpojums notiek svētdienā plkst.10:00, savukārt vakarā plkst.18.00 baznīcas pagrabstāvā Lutera zālē tiek svinēts slavēšanas dievkalpojums. Tas atšķiras galvenokārt ar mūzikas stilu, jo slavēšana notiek dažādu mūzikas instrumentu pavadībā. Mēneša otrajā svētdienā plkst.13.00 notiek ģimeņu dievkalpojums, kas ir pēc saīsinātas kārtības un īpaši veidots tā, lai bērni tiktu iesaistīti dievkalpojuma norisē. Ceturtdienu vakarā plkst.19.00 dievkalpojums tiek svinēts pēc darba dienas dievkalpojuma kārtības, kas ir nedaudz īsāka nekā svētdienās. Ceturtdiena kristīgajā tradīcijā tiek izcelta kā diena, kad Kristus iedibināja Svēto Vakarēdienu. Tāpat dievkalpojumi notiek arī Baznīcas svētkos, kas tiek izziņoti atsevišķi. Ja dievkalpojumā piedalīšos pirmo reizi, kā man tam sagatavoties? Viens no ieteikumiem ir nākt uz dievkalpojumu savlaicīgi, piemēram, 10 minūtes pirms dievkalpojuma. Pie ieejas durvīm vienmēr var sastapt sagaidītāju, kas iedos dievkalpojuma kārtību un dziesmu grāmatu, kas palīdzēs sekot līdzi dievkalpojuma norisei un tajā ņemt dalību. Iedrošinām vienkārši nākt un piedalīties, nesatraucoties un nedomājot par to, ka tā ir pirmā reize un es nezināšu, kas man jādara. Draudzes cilvēku klātbūtne un piemērs palīdzēs neapjukt un piedzīvot dievaklpojuma skaistumu. Vai jebkurš var saņemt Svēto Vakarēdienu? Ģertrūdes draudzē Svēto Vakarēdienu var saņemt visi evaņģēliski luteriskajā Baznīcā kristīti un iesvētīti cilvēki. Tie, kas vēl nav kristīti un iesvētīti, Vakarēdiena laikā līdz ar draudzi var nākt pie altāra, uzliekot labo roku uz kreisā pleca, un saņemt svētību. Draudzes locekļu ģimenes savu bērnu dalību Svētajā Vakarēdienā aicinātas personīgi pārrunāt ar kādu no draudzes mācītājiem. Bērni no 7 gadu vecuma tiek īpaši sagatavoti Svētā Vakarēdiena saņemšanai. Vai dievkalpojumā ir jāziedo obligāti? Dievkalpojums ir Dieva dāvana cilvēkam, kā to pasaka arī pats vārds: Dievs – kalpo – jums. Tomēr arī mēs Dievam atbildam ar savām dziesmām un lūgšanām. Īpašs brīdis ir arī ziedojumu salikšana, kas ir kā mūsu pateicība Dievam, ka Viņš svētī mūsu pūles un par mums gādā. Svētie Raksti mudina ziedot ar prieku, jo priecīgs devējs ir Dievam patīkams. Līdz ar to ziedojums ir brīvprātīgs, nevis obligāts vai piespiests. Ar ziedojumu palīdzību tiek labiekārtota Baznīca un uzturēts draudzes darbs. Vai mācītājs apmeklē cilvēkus, kuri veselības problēmu dēļ nevar piedalīties dievkalpojumā? Mācītājs apmeklē mājās cilvēkus, kuri vecuma vai slimības dēļ paši nespēj nokļūt dievnamā un piedalīties dievkalpojumā. Šādi cilvēki vai viņu tuvinieki ir aicināti sazināties ar kādu no draudzes mācītājiem un vienoties par mājapmeklējuma laiku. Mājapmeklējums ir iespēja sarunai, grēksūdzei, kopīgai lūgšanai, Svēto Rakstu lasīšanai un Sv.Vakarēdiena saņemšanai. Ja draudzes loceklis ir nonācis slimnīcā un vēlas saņemt Svēto Vakarēdienu, tad tas ir iespējams sazinoties ar kādu no draudzes mācītājiem.
-
Alfa kurssKo darīt, ja esmu nokavējis reģistrēšanos? Pievienoties kursam vari līdz 4. nodarbībai, rakstot alfa@gertrude.lv. Tomēr tādā gadījumā ir jānoklausās iepriekšējo lekciju ieraksti. Esmu kristīts/-a un iesvētīts/-a citā konfesijā. Vai varu pievienoties jūsu Alfa kursam? Jā, protams. Alfa ir interaktīvu nodarbību cikls, kas brīvā formā palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus. Kursi tiek rīkoti visā pasaulē, dažādu kristīgo konfesiju draudzēs. Ja esmu vienreiz jau apmeklējis Alfa kursu kā dalībnieks, vai varu to darīt atkārtoti? Visus, kuri vienreiz jau ir izgājuši Alfa kursu kā dalībnieki, aicinām nākt kalpot Alfa kursa komandā. Piesakies kalpošanai, rakstot alfa@gertrude.lv Vai es drīkstu ņemt līdzi uz Alfa kursiem bērnu, ja man nav iespējas atstāt viņu ar kādu citu ģimenes locekli? Vakara Alfa kursā no otrās nodarbības tiek nodrošināta mazuļu (sākot no 3-4 gadu vecuma) pieskatīšana. Ja bērniņš ir mazāks, lūdzam vecākus izvērtēt iespējas piedalīties lekcijā kopā. Cik nodarbības paredzētas? Alfa kurss ir 15 nodarbību cikls un ilgst 11 nedēļas, tajās ieplānota nedēļas nogale, kas notiek ārpus iknedēļas tikšanās vietas. Tiem, kas pēc Alfa kursa vēlēsies kristīties (kristības) vai iesvētīties (iesvētības), papildus 5 Iesvētes mācības nodarbībās būs iespēja iepazīties ar luterāņu baznīcas mācību.
-
KristībasBērnu kristības Ar ko jāsazinās, ja vēlos kristīt bērnu Ģertrūdes draudzē? Lai kristītu bērnu Ģertrūdes draudzē, vecākiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem draudzes, vai kādas no LELB draudžu locekļiem. Lai kristības varētu notikt ir jāsazinās ar kādu no draudzes mācītājiem un kancelejas vadītāju, lai vienotos par datumu un laiku, kad kristības notiks. Vai abiem vecākiem un krustvecākiem obligāti jābūt kristītiem un iesvētītiem? Tā kā vecāki un krustvecāki bērna kristību brīdī dod solījumu bērnu kristīgi audzināt, tad ieteicams abiem vecākiem (vai, vismaz vienam no vecākiem) un krustvecākiem būt kristītiem un iesvētītiem. Vai kādam no vecākiem ir jāpieder Ģertrūdes draudzei? Tas ir ieteicams un vēlams. Minimālā prasība ir tā, ka vismaz vienam no vecākiem jābūt pilntiesīgam Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes loceklim. LELB satversme nosaka, ka pilntiesīgs draudzes loceklis ir kristīts un iesvētīts, kā arī vismaz reizi gadā saņem Svēto Vakarēdienu un ziedo draudzes dzīves nodrošināšanai. Vai kristības notiek tikai svētdienās? Ierastais bērnu kristību dievkalpojuma laiks Ģertrūdes draudzē ir svētdienā pēc draudzes dievkalpojuma. Taču izņēmuma kārtā kristības tiek svinētas arī citās nedēļas dienās vai draudzes dievkalpojuma laikā. Vai ir iespējams kristīt bērnu arī tad, ja viņam nav krustvecāku? Jā, ir iespējams. Tomēr šī iespēja neatceļ ieteikumu atrast arī krustvecākus, kas ir piederīgi kristīgai draudzei un kas veicinātu bērna kristīgo izaugsmi. Vai krustvecāki drīkst būt tikai laulāts pāris? Nē, krustvecākiem nav obligāti jābūt laulātam pārim. Svarīgi, lai tie būtu cilvēki, kas var izpildīt bērna kristības brīdī doto solījumu palīdzēt bērnam mācīt turēties pie Dieva baušļiem, mīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Cik jāmaksā par kristībām? Vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi ir aicināti ziedot draudzei, jo draudze tiek uzturēta ar ziedojumu palīdzību. Vai ir iespējams kristību notikumu pēc tā nosvinēt baznīcas telpās? Jā, pastāv iespēja kristību notikumu nosvinēt baznīcas telpās, par ko atsevišķi jāvienojas ar draudzes administratori. Vai ir iespējams manu bērnu kristīt atsevišķi, nevis kopīgajā kristību dievkalpojumā? Kristības nav vien ģimenes, bet visas draudzes notikums. Līdz ar to arī kristību dievkalpojums nenotiek kā privāts vai individuāls brīdis, bet draudzes kopībā svinams notikums. Tomēr, ja ir kādi apstākļi, kuru dēļ labāk bērnam būtu kristības dievkalpojumu noturēt atsevišķi, tad tas ir iespējams, pirms tam individuāli pārrunājot to ar draudzes mācītāju. Kas jāņem līdzi uz kristībām un vai ir īpašas prasības apģērbam? Kristību dienā ģimenes vai krustvecāki saviem bērniem vēlas dāvināt kristību krustiņu. Tāpat arī tradīcija ir dāvināt kristību sveci, kas pēc kristībām tiek aizdegta no Lieldienu sveces pie altāra. Apģērbs var tikt izraudzīts pēc personīgajām iespējām. Ieteikums ir bērnu tērpt baltās kristību drēbēs, simbolizējot kristībā notiekošo ietērpšanu Jēzū Kristū. Kā notiek kristību dievkalpojums? Pēc pieteikšanās kristībām draudzes administratore var nosūtīt kristību dievkalpojuma kārtību. Īsi pirms kristībām bērna vecāki un krustvecāki ar mācītāju to pārrunā. Kristību liturģijā ietverti lasījumi no Svētajiem Rakstiem, mācītāja uzruna, kristību jautājumi, apzīmēšana ar krusta zīmi, atsacīšana ļaunajam un ticības apliecība, lūgšana, ūdens svētīšana un kristība. Pieaugušo kristības Vai pieaugušajiem ir nepieciešami krustvecāki? Pieaugušie saņem kristību bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt par garīgo līdzgaitnieku, vai padomdevēju viņa kristīgajā dzīvē. Vai pieaugušajiem pirms kristībām ir jāiziet kādas apmācības? Lai sagatavotos kristībām, pirms tam Ģertrūdes draudzē jāapmeklē Alfa kurss, kas notiek divas reizes gadā (rudenī un pavasarī) un tam sekojošās iesvētes lekcijas, jo pieaugušajiem kristības un iesvētības parasti notiek vienā dievkalpojumā. Vai varu tikt kristīts reizē ar saviem bērniem? Alfa kursa noslēgumā notiek lielais kristību un iesvētību dievkalpojums, kurā savas kristības un iesvētības svin visi, kas ir tam sagatavojušies. Pastāv iespēja šajā dievkalpojumā kristīt arī savus bērnus. Tomēr pavisam maziem bērniem būtu vieglāk, ja kristības notiktu atsevišķi bērnu kristību dievkalpojumā, kas ir īsāks un ar daudz mazāku kristāmo skaitu. Kā kristības notiek, ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība? Ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība, un cilvēks ir izteicis vai kādā citā veidā darījis zināmu vēlmi tikt kristīts, kristību nedrīkst atlikt. Tādā gadījumā ir steidzami jāsazinās ar mācītāju un jāvienojas par kristībām slimnīcā, vai mājās. Ja ir skaidrs, ka cilvēka nāve iestāsies vistuvākājā laikā un mācītājs nepaspēs ierasties, tad balstoties uz mirstošā izteikto vēlmi tapt kristītam, to var izdarīt katrs kristīgi ticīgs draudzes loceklis. Par šādi veiktu notes kristības gadījumu jāpaziņo savas draudzes mācītājam. Vai nepieciešams ir saņemt kristību, ja kristība ir saņemta citā konfesijā? Ja kristība ir saņemta citā konfesijā, tad otra kristība nav jāsaņem. Tomēr ir vēlams satikties un pārrunāt ar mācītāju, ja ir šaubas par kristības notikuma patiesumu. Tiem, kuri ir kristīti un iesvētīti LELB draudzēs nav nepieciešama pārkristīšanās ne pie kādiem apstākļiem.
-
IesvētībasAr ko iesvētības atšķiras no kristībām? Iesvētības ir cilvēka apzināts jāvārds bērnībā saņemtai kristībai. Ar kristību brīdī bērns pieder Kristus baznīcai, balstoties uz vecāku lūgumu un ticību, savukārt ar iesvētību brīdī viņš apliecina pats savu vēlmi un arī gatavību uzņemties atbildību par savu tālāko garīgo izaugsmi. Ja cilvēks kristību saņem pieaugušā vecumā, tad kristība un iesvētība parasti ir viens notikums. Kāpēc nepieciešams iesvētīties? Mēs augam un attīstāmies jomās, kurās esam gatavi izdarīt izvēli un uzņemties atbildību. Tas pilnā mērā attiecas arī uz mūsu garīgo dzīvi un izaugsmi. Iesvētības ir brīdis, kurā publiski – draudzes priekšā – apliecinām savu vēlmi iet kristīgās ticības ceļu kopā ar konkrēto draudzi un saņemam draudzes pieņemšanu, aizlūgšanu un svētību. Līdzīgi kā kristības arī iesvētības turpmākā dzīvē var kalpot kā atskaites punkts. Vai pirms iesvētībām ir jāiziet kādas apmācības? Ja bērns pēc kristībām ir audzis kristīgā ģimenē, apmeklējis svētdienas skolu un iepazinis draudzes dzīvi, tad papildus apmācības ir ieteicamas, bet nav obligātas. Tomēr, lai mēs izdarītu apzinātu izvēli dzīvot garīgu dzīvi, mums ir vajadzīgs kristīgo ticību pamatus un luteriskās baznīcas tradīciju iepazīt dziļāk un pilnīgāk. Tāpēc mēs Ģertrūdē rīkojam Alfa kursu un konfesionālās mācības. Vai apmācības obligāti jāiziet Ģertrūdes draudzē? Sagatavoties iesvētībām var arī citās evaņģēliski luteriskajās draudzēs, tomēr tādā gadījumā būtiski ir iepazīt tuvāk draudzi, kurā ir nodoms iesvētīties. To var īstenot, regulāri apmeklējot dievkalpojumus un satiekoties ar kādu no draudzes mācītājiem. Cik izmaksā iesvētības? Katrs draudzes loceklis ir aicināts ziedot draudzei, tā atbalstot draudzes kalpošanas un darbību. Kā notiek iesvētības? Tās notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Cilvēks apliecina savu ticību Trīsvienīgajam Dievam, un arī apliecina gatavību dzīvot kristīgi ticīga cilvēka dzīvi. Iesvētes kandidāts apliecina gatavību praktizēt ticību gan personīgi, gad draudzes ietvaros, izsaka savu vēlmi piederēt konkrētai draudzei. Draudze no savas puses apliecina iesvētīto par pilntiesīgu draudzes locekli, aizlūdz un svētī tālākam ceļam. Vai vēlreiz jāiesvētās, ja citas draudzes loceklis vēlas pievienoties Ģertrūdes draudzei? Nē, bet ir iespēja iesvētību dievkalpojuma laikā apliecināt savu vēlmi pievienoties konkrētai draudzei. Kā Ģertrūdes draudzei var pievienoties citas konfesijas pārstāvis? Apmeklējot Alfa kursu un konfesionālās mācības, lai dievkalpojuma laikā saņemtu iesvētību. Kā var izstāties no Ģertrūdes draudzes? Tam nav kāda īpaša kārtība, bet mācītāju lūgums ir pirms tam atnākt uz sarunu un pēc tam par savu lēmumu informēt draudzes administratori.
-
LaulībasAr ko laulības baznīcā atšķiras no laulību reģistrācijas dzimtsarakstu nodaļā? Noteikti atšķirīgs ir ne tikai pats rituāls un noskaņa, bet arī saturs, ko izsaka laulību solījums Dieva priekšā. No pāra puses tas ir apliecinājums, ka šajā skaistajā, bet arī neparedzamajā ceļā tas apzinās savu paļaušanos uz Dievu. Tā ir iespēja līgavai un līgavainim piedzīvot, ka Dievs ir Mīlestības Avots un pamats vīrieša un sievietes mīlestības izvēlē solīt uzticību visas dzīves garumā. Vai pirms laulībām ir jāiziet kādas apmācības? Ģertrūdes draudzē reizi gadā ir iespēja apmeklēt pirmslaulību kursu, kuru veido piecu nodarbību cikls. Pirms laulībām pāris vairākkārt satiekas ar mācītāju uz savstarpēju iepazīšanos un sarunu. Vai jābūt draudzes locekļiem, lai laulātos Ģertrūdes draudzē? Vismaz vienam no pāra ir jābūt Ģertrūdes draudzes loceklim. Ja ne līgavainis, ne līgava nepieder draudzei, tomēr vēlas laulāties Ģertrūdes baznīcā, tad šāda iespēja ir pārrunājama ar draudzes mācītājiem. Vai ir kādi nosacījumi vedējiem? Ir lieliski, ja tas ir laulāts un kristīgā ticībā dzīvojošs pieredzējis pāris, kas jaunajai ģimenei ir labs un iedvesmojošs piemērs. Tomēr tas nav obligāts nosacījums, bet drīzāk papildus ieguvums. Civillikums paredz, ka nepieciešami ir liecinieki, kuri ir pieskaitāmi un var apliecināt laulību faktu. Vai laulībām baznīcā ir arī juridisks statuss? Jā. Juridiski tām ir tādas pašas sekas kā dzimtsarakstu nodaļā slēgtām laulībām. Vai pēc laulību dievkalpojuma ir iespēja svinībām Ģertrūdes telpās? Jā, bet par to laicīgi jāvienojas ar draudzes administratori un par to ir noteikta atsevišķa samaksa. Vai Ģertrūdes draudze piedāvā palīdzību baznīcas dekorēšanā? Jā. Draudzes administratore var palīdzēt sazināties ar draudzē kalpojošiem floristiem. Ko nozīmē saderināšanās? Vai ir iespējams saderināties baznīcā? Jā, Ģertrūdes draudzē ir iespēja svinēt saderināšanos – proti, abpusēji Dieva priekšā apliecināt nodomu gatavoties laulībām un savstarpēju uzticību līdz tas piepildīsies. Kāda ir kārtība laulību pieteikšanai? Ir jāpiesakās pie mācītāja uz pieņemšanu, lai iepazītos un izrunātu gan pieteikšanās, gan laulības dievkalpojuma kārtību. Laulības ir oficiāli pieteiktas ar brīdi, kad draudzes kancelejā ir iesniegta dzimtsarakstu nodaļas izsniegta izziņa un notikusi vienošanās par laulības dievkalpojuma datumu un laiku. Cik izmaksā laulības Ģertrūdes draudzē? Ziedojuma apmērs ir draudzes padomes noteikts, tomēr atkarīgs no pāra finansiālajām iespējām. Informācija ir saņemama pie draudzes administratores. Vai Ģertrūdes draudzes locekļi var laulāties citu baznīcu telpās? Jā, bet būtu vēlams par to informēt Ģertrūdes mācītāju vai draudzes administratori. Vai ir iespējams laulāties arī ārpus baznīcas telpām? Mēs to neiesakām un neveicinām, bet tomēr tas nav aizliegts.
-
IzvadīšanaKādi ir nosacījumi, lai tiktu izvadīts no Ģertrūdes baznīcas? No baznīcas mēs izvadām draudzei piederīgus cilvēkus. Vai Ģertrūdes draudzes mācītāji var izvadīt arī cilvēkus, kuri nav Ģertrūdes draudzes locekļi? Jā, to iepriekš sarunājot ar kādu no draudzes mācītājiem. Vai ir iespējama kristīga izvadīšana nekristītam cilvēkam? Ja tuvinieki to vēlas, tad jā. Vai mācītājs izvada arī gadījumos, ja cilvēks tiek kremēts? Jā. Cik izmaksā izvadīšana? Ja mirušais tiek izvadīts no Baznīcas, tad draudzes padome ir noteikusi noteiktu ziedojumu, kura apmēru var uzzināt pie draudzes administratores. Citos gadījumos tas ir jāpārrunā ar mācītāju, kurš veic Atvadīšanās dievkalpojumu.
Ceturtdienās 19:00
Svētdienās 10:00
Slavēšanas dievkalpojumi svētdienās 18:00
Ģimenes dievkalpojumi oktobrī – maijā katra mēneša 2. svētdienā 13:00 (vasarā nenotiek)
Par dievkalpojumu
Vārds dievkalpojums nāk no grieķu vārda “liturģija”. Vēl joprojām kristīgajā pasaulē, runājot par dievkalpojumu, šis vārds ļoti plaši tiek lietots dažādās valodās. Senajās Atēnās ar vārdu liturģija apzīmēja kāda cilvēka publisku kalpošanu. Piemēram, bagāto Atēnu iedzīvotāju pienākums bija salabot par savu naudu pilsētas ceļus. Šādu publisku kalpošanu sabiedrībai tad arī apzīmēja ar vārdu liturģija. Vēlāk šo pašu izpratni un nosaukumu pārņēma kristieši, kad sanāca savās sapulcēs, kurās kopīgi lūdza Dievu, dziedāja, lasīja Svētos Rakstus, svinēja Svēto Vakarēdienu.
Tātad kristīgs dievkalpojums ir saistīts ar publisku kalpošanu. Tomēr dievkalpojums nav kristīgās draudzes kalpošana Dievam – liturģijas jeb dievkalpojuma jēga un būtība ir pavisam pretēja. Vārds dievkalpojums mums lieliski to pasaka priekšā: Dievs – kalpo – jums. Dievkalpojumā Dievs publiski kalpo tieši mums, tas ir tiem, kuri sanākuši kopā uz dievkalpojumu. Tieši tāds ir Dievs, kurš atklājies pasaulei Jēzū Kristū – liels Dievs, varens Dievs, Dievs debess un zemes Radītājs, visa Valdītājs, tāds, kuram neko no mums nevajag. Gluži pretēji – tie esam mēs, kas apzinās robežas savā dzīvē un šajā pasaulē, un tāpēc mums ir svarīgi sastapt Dievu.
Dievkalpojums ir sastapšanās starp Dievu un cilvēku. Sastapšanās, kurā galvenais devējs, pat kalpotājs ir Dievs, bet saņēmēji esam mēs. Ko Viņš dod? To, ko neviens cits nespēj iedot – dzīvību, mūžīgo dzīvību, dzīvi kopā ar Sevi – tieši to nozīmē Viņa mīlestība uz mums. Dievkalpojumā mēs saņemam grēku piedošanu, tas ir, Dievs noārda visus šķēršļus mūsu starpā. To autori esam mēs – ar savām ļaunajām domām, vārdiem un darbiem. Piedošana nozīmē – mēs esam kopā. Mēs un Dievs, kurš nāk atjaunot ceļu starp mums, gluži kā tie bagātnieki senajās Atēnās. Tāda ir dievkalpojuma jēga un būtība. Citiem vārdiem, Dievs dievkalpojumā nāk pie mums un dāvina mums sevi – runātajā Vārdā, grēku piedošanas pasludinājumā, Kristībā, Svētajā Vakarēdienā – tie visi ir veidi, kādos Dievs mūsu vidū publiski kalpo. Dievkalpojums, protams, kā jebkura draugu sastapšanās neiztiek arī bez mūsu pateicības un prieka par saņemtajām nepelnītajām dāvanām. Tas parasti izpaužas draudzes lūgšanās un dziesmās.
Dievkalpojuma norisi iedalām vairākās daļās:
• ievads;
• grēksūdzes daļa, kurā draudze izsūdz savus grēkus un Dievs kalpo ar piedošanu;
• Vārda daļa, kurā tiek lasīti Svētie Raksti un mācītājs tos izskaidro, lai stiprinātu draudzi ticībā;
• Svētā Vakarēdiena svinēšana, kurā Dievs maizē un vīnā fiziski savienojas ar tiem, kas to saņem;
• noslēgums.
Draudzes dievkalpojuma pamatā visas šīs daļas dažādās proporcijās ir bijušas kopš senbaznīcas laikiem. Arī LELB dievkalpojumos jūs atradīsiet visas šīs daļas. Tomēr ne daļas vai to proporcijas ir tās, kas padara dievkalpojumu par īpašu notikumu, bet gan tas, ka Debesu Tēvs caur savu Dēlu Jēzu Kristu nāk pie saviem bērniem – tiem, kuri tic, ka arī par viņu grēkiem Jēzus ir cietis krustā un trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem.
Pārpublicēts: no vietnes www.lelb.lv
Interesē citi biežāk uzdotie jautājumi? Ieskaties šeit!