Psalmi /140:6-14/
Vēstules /Jņ. atkl. 2:18-3:5/
Vecā Derība /Esteres 1:1-2:18/
PSALMI
/140:6-14/
6 Nekautrīgie izliek man cilpas un valgus, viņi izstiepj tīklu gar ceļa malu un izliek man slazdus. (Sela.)
7 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak, Kungs, manas sirds lūgšanas balsi!
8 Kungs, Kungs, mans varenais glābējs, Tu apsedzi man manu galvu cīņas dienā.
9 Nedod, Kungs, bezdievim, ko tas kāro, lai neizdodas viņa ļaunais nodoms! (Sela.)
10 Kad viņi paceļ galvas visapkārt ap mani, tad nelaime, par ko viņu lūpas runā, lai krīt uz viņiem pašiem!
11 Lai krīt uz viņiem kvēlojošas ogles. Lai Viņš met viņus ugunī, ūdens plūdos, ka viņi vairs neceļas!
12 Nopēlējs nepastāvēs zemes virsū, nelaimes varmāku vajās un satrieks.
13 Es zinu, ka Tas Kungs vedīs nelaimīgā lietu un izkārtos nabagam tiesu.
14 Tiešām, taisnie teiks Tavu Vārdu, sirdsšķīstie pastāvēs Tava vaiga priekšā.
VĒSTULES
/Jņ. atkl. 2:18-29/
18 Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam:
19 Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.
20 Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.
21 Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības.
22 Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem.
23 Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.
24 Bet Es saku jums visiem, kas esat Tiatīrā, kas neturas pie šīs mācības, kas nav atzinuši sātana dziļumus, kā viņi saka:
25 Es neuzvelšu jums nekādas citas nastas, bet, kas jums ir, to turiet, kamēr Es nākšu.
26 Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām.
27 Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva.
28 Un Es došu viņam rīta zvaigzni.
29 Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.
/Jņ. atkl. 3:1-5/
1 Un Sardu draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2 Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā!
3 Atceries tāpēc, ko tu esi dabūjis un dzirdējis. Turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi.
4 Tev ir maz Sardos tādu, kas nav aptraipījuši drēbes; viņi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi.
5 Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.
VECĀ DERĪBA
/Esteres 1:1-22/
1 Un notika Ahasvera laikā, kad viņš bija ķēniņš no Indijas līdz Etiopijai pār simts divdesmit septiņām zemēm,
2 ka tajās dienās, kad ķēniņš Ahasvers sēdēja savas valsts tronī, kas bija Sūsas pilī,
3 viņš sarīkoja savas valdīšanas trešajā gadā dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem, Persijas un Mēdijas karaspēka vadoņiem, dižciltīgajiem un zemju pārvaldniekiem.
4 Kad viņš bija ļāvis skatīt savas bagātības ķēnišķīgo godību un savas varenības spožumu un greznību daudzas - pavisam simts astoņdesmit - dienas
5 un kad šīs dienas izbeidzās, tad ķēniņš sarīkoja dzīres septiņas dienas ķēniņa pils dārza pagalmā visiem ļaudīm, kas atradās Sūsas pilī, no lielākā līdz mazākam.
6 Balti un purpurzili kokvilnas aizkari bija tur piestiprināti ar sudraba gredzeniem pie marmora stabiem ar vissmalkākām baltām un purpursārti krāsotām resnām kokvilnas auklām; zelta un sudraba caurausti mīksti sēdekļi stāvēja uz grīdas, kas bija no zaļa un balta marmora, kā arī no pērļakmens un melnā marmora.
7 Dzērienus pasniedza zelta traukos, kas bija dažādi savā veidojumā, un ķēnišķīgais vīns plūda bagātīgā daudzumā, liecinādams par valdnieka īsti ķēnišķīgo devību.
8 Saskaņā ar priekšrakstu dzert nevienu nespieda, jo ķēniņš saviem galma darbiniekiem bija devis norādījumu atļaut katram rīkoties pēc savas patikas.
9 Arī ķēniņiene Vašti sarīkoja ķēniņa Ahasvera pils iekšējās telpās īpašas dzīres sievietēm.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds vīna ierosā bija jautri pacilāta, viņš pavēlēja Mehumanam, Bizetam, Harbonam, Bigtam, kā arī Abagtam, Šetaram un Karkasam, septiņiem galminiekiem, kas apkalpoja pašu ķēniņu,
11 atvest ķēniņieni Vašti ar ķēniņienes kroni galvā ķēniņa priekšā, lai parādītu ļaudīm un dižciltīgajiem viņas daiļumu, jo viņa pēc izskata bija skaista.
12 Bet ķēniņiene Vašti atteicās ierasties pēc ķēniņa pavēles, kas viņai bija septiņu galminieku paziņota. Tad ķēniņš ļoti noskaitās, un viņā kvēloja jo spēcīgas dusmas.
13 Un ķēniņš jautāja gudrajiem, kas bija laiku zinātāji, - jo visas ķēniņa lietas tika celtas priekšā likumu un tiesību zinātājiem -,
14 un ķēniņam vistuvākie bija Karšna, Šetars, Admata, Taršišs, Meress, Marsna, Memuhans - septiņi Persijas un Mēdijas lielkungi, kuriem katrā laikā bija atļauta pieeja pie ķēniņa un kuri ieņēma valstī pirmo vietu:
15 "Kā pēc likuma būtu jārīkojas ar ķēniņieni Vašti, jo viņa nav paklausījusi ķēniņa Ahasvera pavēlei, ko ķēniņš bija viņai caur galminiekiem darījis zināmu?"
16 Tad Memuhans sacīja ķēniņa un lielkungu priekšā: "Ne tikai pret ķēniņu vien ķēniņiene Vašti ir noziegusies, bet arī pret visiem lielkungiem un pret visiem ļaudīm, kas mīt visās ķēniņa Ahasvera zemēs.
17 Ziņa par ķēniņienes izturēšanos taču izplatīsies starp visām sievām, tā ka viņas nicinās savus vīrus, jo viņas droši sacīs: ķēniņš Ahasvers pavēlēja atvest ķēniņieni sava vaiga priekšā, bet viņa nenāca.
18 Un šodien pat Persijas un Mēdijas kundzes, kas būs dzirdējušas par ķēniņienes izturēšanos, stāstīs par to saviem vīriem, visiem ķēniņa lielkungiem, un nicināšanas un dusmu būs gana.
19 Ja tas ķēniņam šķiet labi, lai iznāk paša ķēniņa pavēle un lai tā top ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos, tā ka to nevar atsaukt, proti, ka Vašti vairs nebūs ierasties pie ķēniņa Ahasvera. Un ķēniņš lai piešķir viņas ķēniņienes godu kādai citai, kas ir labāka par viņu.
20 Un, kad dzirdēs par ķēniņa pavēli, ko viņš ir izdevis visā savā valstī, lai cik plaša tā arī būtu, tad visas sievas dos godu saviem vīriem, augstiem un zemiem."
21 Un ķēniņam un viņa padomniekiem patika šis padoms, un ķēniņš rīkojās pēc Memuhana padoma.
22 Viņš sūtīja rīkojumus uz visām ķēniņa zemēm, katrai zemei savā rakstā un katrai tautai savā valodā, lai ikviens vīrs ir kungs savā mājā un rīkojas pēc savas tautas un pēc paša ieskatiem.
/Esteres 2:1-18/
1 Pēc šiem notikumiem, kad ķēniņa Ahasvera dusmas bija rimušās, viņš atcerējās Vašti un to, ko viņa bija darījusi un kas bija lemts pret viņu.
2 Tad galminieki, kas viņu apkalpoja, sacīja: "Ir jāsameklē ķēniņam jaunas meitenes, it īpaši daiļa izskata jaunavas,
3 un lai ķēniņš ieceļ ierēdņus visās savas valsts zemēs, lai tie savestu daiļa izskata meitenes, jaunavas, Sūsas pilī, sievu namā, ķēniņa galminieka Hegaja uzraudzībā, kas sargā sievas, un lai dod viņām skaistuma kopšanai nepieciešamās ziedes,
4 un meitene, kas ķēniņam vislabāk patiks, lai top par ķēniņieni Vašti vietā." Tas ķēniņam patika, un viņš tā darīja.
5 Sūsas pilī bija kāds vīrs, jūds, un viņa vārds bija Mordohajs, Jāīra dēls, tas Šimija dēls un tas Kīša dēls, kāds benjamīnietis,
6 kas bija aizvests no Jeruzālemes līdz ar izvestajiem, kurus izveda kopā ar Jūdas ķēniņu Jehonju Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars.
7 Un viņš bija uzaudzinājis Hadasu, tas ir, Esteri, sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, nedz mātes; meitene bija daiļa auguma un skaista izskata, un, kad viņas tēvs un māte bija miruši, Mordohajs viņu pieņēma sev par meitu.
8 Kad ļaudis dabūja zināt ķēniņa pavēli un viņa lēmumu un kad daudzas meitenes tika savestas Sūsas pilī Hegaja uzraudzībā, tad arī Esteri aizveda uz ķēniņa pili Hegaja zināšanā; viņš pārzināja sievas.
9 Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā.
10 Bet Estere neko nestāstīja par savu jūdisko izcelsmi un savām ģimenes lietām, jo Mordohajs bija noliedzis viņai to izpaust.
11 Un katru dienu Mordohajs staigāja gar sētu sievu nama priekšā, lai uzzinātu par Esteres labklājību un par visu, kas ar viņu notiek.
12 Kad ikvienai meitenei bija pienākusi kārta iet pie ķēniņa Ahasvera - pēc tam kad viņa divpadsmit mēnešus bija nodzīvojusi saskaņā ar noteikumiem par sievām, jo tik daudz laika prasīja viņu skaistuma pilnvērtīga izkopšana, proti, sešus mēnešus svaidīšana ar mirru eļļu un sešus mēnešus ar balzamiem, ziedēm un citiem skaistināšanas līdzekļiem, -
13 un kad meitene gāja pie ķēniņa, tad viņai deva visu, ko vien viņa vēlējās ņemt sev līdzi no sievu nama uz ķēniņa pili.
14 Vakarā viņa iegāja un no rīta atgriezās - bet uz otru sievu namu ķēniņa galminieka Šaašgaza uzraudzībā, kas sargāja blakussievas; viņa tad vairs nedrīkstēja pie ķēniņa iet, izņemot gadījumu, ja mjķēniņš būtu atradis patikšanu pie viņas un viņa tad īpaši tiktu aicināta.
15 Kad pienāca Esteres, Abihaila, Mordohaja tēvoča meitas, ko Mordohajs bija sev par meitu pieņēmis, kārta iet pie ķēniņa, viņa neprasīja neko, izņemot to, ko viņai ieteica ķēniņa galminieks Hegajs, kas sargāja sievas; Estere bija atradusi labvēlību ikviena acīs, kas viņu redzēja.
16 Kad Estere tika ķēniņa Ahasvera viņa ķēnišķīgajā pilī viņa septītā valdīšanas gada desmitajā, tas ir, tebas mēnesī pieņemta,
17 tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā.
18 Un ķēniņš sarīkoja lielas dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem Esterei par godu, piešķīra zemēm nodevu atvieglinājumu un pavēlēja izsniegt ļaudīm papildu labības devu ar īsti ķēnišķīgu devību.
Comentarios