Psalmi /37:32-40/
Jaunā Derība /Lk. 6:37-7:10/
Vecā Derība /4.Moz. 22:21-23:26/
PSALMI
/37:32-40/
32 Bezdievīgais uzglūn taisnajam un meklē viņu nokaut.
33 Bet Tas Kungs viņu nepamet bezdievīgā varā un nepazudina viņu, kad to tiesā.
34 Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!
35 Es redzēju kādu bezdievi darām varasdarbus un kuplojam kā Libanona ciedra koku,
36 bet, kad es atkal gāju garām, viņa vairs nebija, un, kad es viņu meklēju, es to vairs neatradu.
37 Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies.
38 Bet grēcinieki visi kopā iznīks, un bezdievīgo pēcnācēji tiks izdeldēti.
39 Taisnajiem nāk palīdzība no Tā Kunga, Viņš ir viņu patvērums bēdu laikā.
40 Tas Kungs viņiem palīdz un tos izglābj, Viņš tos izglābj no bezdievīgo rokas un sargā tos, jo tie paļaujas uz Viņu.
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 6:37-49/
37 Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.
38 Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros."
39 Viņš tiem arī sacīja līdzību: "Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē?
40 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.
41 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi sava paša acī tu nepamani?
42 Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.
43 Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus.
44 Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.
45 Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.
46 Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku?
47 Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms.
48 Tas ir līdzināms cilvēkam, kas, ēku celdams, dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi nāca, tad ūdeņi lauzās uz ēku, bet nespēja to kustināt, jo tā bija celta uz klints.
49 Bet, kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes, bez pamata; un, kad ūdeņi tai lauzās virsū, tad ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela."
/Lk. 7:1-10/
1 Kad nu Viņš visus Savus vārdus ļaudīm bija pabeidzis, tad Viņš iegāja Kapernaumā.
2 Tur kāda virsnieka kalps, kas tam bija mīļš, gulēja slims uz miršanu.
3 Dabūjis dzirdēt par Jēzu, tas nosūtīja pie Viņa jūdu vecajus un Viņu lūdza, lai nāktu viņa kalpu dziedināt.
4 Un, pie Jēzus nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza, sacīdami: "Viņš ir vērts, ka Tu viņu paklausi,
5 jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu."
6 Un Jēzus gāja tiem līdzi; bet, kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, tad virsnieks sūtīja draugus pie Viņa un lika Viņam sacīt: "Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta.
7 Tāpēc arī es pats neesmu turējis sevi par cienīgu nākt pie Tevis; bet saki tik vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
8 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem priekšniecības, un man ir padoti kareivji, un, ja es kādam saku: ej, - tad viņš iet; un otram: nāc, - tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to, - tad viņš dara."
9 Bet Jēzus, to dzirdējis, par viņu brīnījās un, pagriezies uz ļaudīm, kas Viņam gāja līdzi, sacīja: "Es jums saku: tādu ticību Es pat Israēla ļaudīs neesmu atradis."
10 Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada kalpu veselu.
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 22:21-41/
21 Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem.
22 Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi.
23 Un ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa.
24 Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris.
25 Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.
26 Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27 Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.
28 Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?"
29 Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!"
30 Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: "Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?" Viņš teica: "Nē."
31 Tad Tas Kungs atvēra Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās uz sava vaiga.
32 Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.
33 Bet pat ēzeļu māte mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un, ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu."
34 Tad Bileāms sacīja Tā Kunga eņģelim: "Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet, ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!"
35 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Bileāmam: "Ej līdzi tiem vīriem, tikai runā to, ko es tev teikšu." Un Bileāms gāja Balaka vadoņiem līdzi.
36 Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī.
37 Un Balaks sacīja Bileāmam: "Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?"
38 Un Bileāms sacīja Balakam: "Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kā vien tos vārdus, ko Tas Kungs liks manā mutē? To es tikai runāšu."
39 Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā.
40 Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un vadoņiem, kas bija pie viņa.
41 Un nākamā rītā Balaks ņēma Bileāmu un uzveda viņu Baala augstienēs un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.
/4.Moz. 23:1-26/
1 Tad Bileāms sacīja Balakam: "Uzcel man šinī vietā septiņus altārus un sataisi še man septiņus vēršus un septiņus aunus."
2 Un Balaks tā darīja, kā Bileāms viņam bija sacījis, un Balaks un Bileāms upurēja dedzināmos upurus, vienu vērsi un vienu aunu uz katra altāra.
3 Un Bileāms sacīja Balakam: "Nostājies mierā pie sava dedzināmā upura, bet es iešu: var būt, ka es sastapšu To Kungu, un Viņš nāks man pretim. Tad es tev teikšu, ko Viņš man būs atklājis."Tad viņš aizgāja uz klaju pakalnu.
4 Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas Viņam sacīja: "Septiņus altārus es esmu sakārtojis, un es esmu upurējis vērsi un aunu uz katra altāra."
5 Un Tas Kungs ielika Bileāma mutē vārdu un teica: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
6 Un, kad tas pie viņa atgriezās, tad viņš stāvēja pie sava dedzināmā upura ar visiem Moāba vadoņiem.
7 Tad viņš sāka skaitīt savu sakāmo un teica: "No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu!
8 Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis?
9 Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma.
10 Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!"
11 Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Ko tu man esi nodarījis! Es tevi aicināju lādēt manus ienaidniekus, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis!"
12 Tad viņš atbildēja un sacīja: "Vai man nav jārunā tikai tas, ko Tas Kungs manā mutē licis runāt?"
13 Tad Balaks viņam sacīja: "Nāc, lūdzams, man līdzi uz kādu citu vietu, no kurienes tu viņus vari redzēt, jo līdz šim tu tikai vienu galu no viņiem esi redzējis, bet visus viņus tu neesi redzējis, un nolādi man tos no turienes!"
14 Un viņš to ņēma līdzi uz Copima tīrumu Pizgas kalna virsotnē, un tur viņš uzcēla septiņus altārus un upurēja dedzināmam upurim vērsi un aunu uz katra altāra.
15 Un viņš sacīja Balakam: "Paliec šeit stāvot pie sava dedzināmā upura; es gribu iet tur kādu sastapt."
16 Un Tas Kungs nāca Bileāmam pretī un ielika Savu vārdu viņa mutē un sacīja: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
17 Kad viņš pie tā atgriezās, tad tas stāvēja pie sava dedzināmā upura un pie viņa bija moābiešu vadoņi. Un Balaks viņam jautāja: "Ko Tas Kungs sacīja?"
18 Tad viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Celies, Balak, un klausies! Griez savas ausis uz mani, Cipora dēls!
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?
20 Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21 Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis, nedz postu Israēlā; Tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22 Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs kā ragains sūbris.
23 Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!
24 Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis."
25 Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Lādēdams beidzot to nolādi, bet nesvētī svētīdams!"
26 Bet Bileāms atbildēja un sacīja Balakam: "Vai es tev jau netiku teicis, ka visu, ko Tas Kungs man teiks, to es darīšu?"
Comments