Psalmi /97:1-12/
Vēstules /1. Kor. 9:19-10:13/
Vecā Derība /2. Lku. 2:1-5:1/
PSALMI
/97:1-12/
Tas Kungs ir ķēniņš! Lai līksmojas zeme, lai priecājas līdzi jūras salas lielā pulkā!
Padebeši un tumsa ir ap Viņu, taisnība un tiesa ir Viņa troņa balsti.
Uguns iet Viņa priekšā un sadedzina visapkārt Viņa ienaidniekus.
Viņa zibeņi apgaismo pasauli, zeme to redz un trīc bailēs.
Kalni izkūst kā vasks Tā Kunga, visu zemju augstā valdnieka, priekšā.
Debesis sludina Viņa taisnību un taisnīgumu, un visas tautas redz Viņa godību.
Apkaunoti lai kļūst visi elku tēlu kalpi, kas lepojas ar saviem elkiem;
Viņa priekšā zemojas visi elki, Ciāna klausās un priecājas, Jūdas meitas līksmo par Tavām tiesām, ak, Kungs!
Jo Tu, Kungs, esi Visuaugstākais pār visu pasauli, esi ļoti augstu pacelts pār visiem dieviem.
Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.
Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.
Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu!
VĒSTULES
/1. Kor. 9:19-27/
Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.
Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības.
Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības.
Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.
Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.
Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.
Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.
Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams.
Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
/1. Kor. 10:1-13/
Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru,
un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti,
un visi baudījuši to pašu garīgo barību,
un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus.
Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī.
Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.
Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. -
Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.
Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām.
Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.
Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.
Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.
Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.
VECĀ DERĪBA
/2.Lku. 2:1-17/
Un Salamans lika norīkot septiņdesmit tūkstošus vīru nastu nešanai un astoņdesmit tūkstošus akmeņkaļu Jūdas kalnos un pār viņiem trīs tūkstošus seši simti uzraugu.
Un Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hūrāmam un lika viņam sacīt: "Tāpat kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un esi viņam sūtījis ciedru kokus, lai viņš sev uzceltu namu, kurā viņš varētu dzīvot, - tāpat izturies arī pret mani.
Jo, redzi, es gribu celt namu Tā Kunga, sava Dieva, Vārdam, lai to Viņam veltītu un lai Viņa priekšā kvēpinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izliktas skatāmās maizes, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos, un Tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem.
Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi.
Bet kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas gan es esmu, ka varētu uzcelt Viņam namu? Bet to daru, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri.
Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpura un karmezīna un violeta purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids.
Sūti man arī ciedru kokus, ciprešu un sarkankokus no Libanona kalniem, jo es zinu, ka tavi kalpi ir krietni Libanona koku cirtēji; un redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,
lai viņi sagatavotu man kokus lielā vairumā, jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams.
Un redzi, es došu taviem kalpiem, kas būs koku cirtēji, iztikai divdesmit tūkstoš koras kviešu, divdesmit tūkstoš koras miežu, divdesmit tūkstoš batas vīna un divdesmit tūkstoš batas eļļas."
Tad Hūrāms, Tiras ķēniņš, atbildēja ar rakstu, ko viņš nosūtīja Salamanam: "Tāpēc, ka Tas Kungs Savu tautu mīl, Viņš tevi ir licis tai par ķēniņu."
Un tālāk Hūrāms sacīja: "Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi un kas ir ķēniņam Dāvidam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš cels Tam Kungam namu un pili sev, savai ķēniņa valstij!
Tad nu tagad es tev sūtu gudru un sapratīgu vīru, kas ir šādu darbu pratējs, - Hūrām-Abiju,
kādas sievas dēlu, kas pati ir cēlusies no Dana cilts, bet viņa tēvs ir tirietis. Viņš prot apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, akmeņus un kokus, purpura, violeta purpura, smalku linu un karmezīna audumus, arī darināt visādus grebumus, tāpat izplānot visādus meistariskus darbus, kādi vien tiktu viņam uzdoti kopā ar taviem gudrajiem vīriem un tava tēva, mana kunga Dāvida, gudrajiem vīriem.
Lai tad nu mans kungs sūta saviem kalpiem gan kviešus, gan miežus, gan eļļu un vīnu, kā viņš to solījis.
Bet mēs cirtīsim kokus Libanonā, cik tev vajag, un mēs tos tev pludināsim kā plostus pa jūru uz Jafu; tad tu tos varēsi vest kalnup uz Jeruzālemi."
Un Salamans saskaitīja visus svešiniekus, kas atradās Israēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kuru bija veicis viņa tēvs Dāvids, un viņu bija simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.
Un no šiem viņš ņēma septiņdesmit tūkstošus kravu nešanai, astoņdesmit tūkstošus akmeņu kalšanai Jūdas kalnājos, bet trīs tūkstošus seši simti par uzraugiem, lai tie skubinātu ļaudis strādāt.
/2.Lku. 3:1-17/
Un Salamans iesāka celt Tā Kunga namu Jeruzālemē Morijas kalnā, kur Tas Kungs atklājās viņa tēvam Dāvidam, - vietā, ko Dāvids bija izraudzījis, proti, uz jebusieša Ornana klona.
Un viņš sāka to celt savas valdīšanas ceturtajā gadā, gada otrā mēneša otrajā dienā.
Un šie ir pamata mēri, pēc kuriem Salamans cēla Dieva namu: tā garums, pēc pirmējiem olekšu mēriem, bija sešdesmit olektis un platums - divdesmit olektis.
Un priekštelpas nama priekšpusē bija tik garas, cik nams plats, proti, divdesmit olektis, un augstumā tās arī bija divdesmit olektis; tās viņš lika no iekšpuses pārsegt ar tīru zeltu.
Bet lielo svētnīcas telpu viņš apsita ar ciprešu koku kārtu un pēc tam to apvilka ar tīru zeltu; un viņš to izrotāja ar palmām un važiņu vītnēm.
Un viņš izlika namu ar dārgiem akmeņiem greznumam, bet zelts bija Parvājimas zelts.
Un svētnīcas telpās viņš arī griestus, sijas, sliekšņus, sienas un durvis pārklāja ar zeltu un lika izgrebt sienās ķerubu tēlus.
Un viņš taisīja vissvētākās vietas telpu; tās garums atbilda lielās svētnīcas nama platumam - divdesmit olektis, un tās platums arī bija divdesmit olektis, un viņš to pārsedza ar tīru zeltu seši simti talentu vērtībā.
Un naglu svars bija piecdesmit seķeļu zeltā. Un arī augšējās telpas viņš pārsedza ar zeltu.
Un viņš darināja vissvētākās vietas telpai divus ķerubus, divas skulptūras, un tos pārklāja ar zeltu.
Un ķerubu spārni bija divdesmit olekšu garumā: viens ķeruba spārns, piecu olekšu garumā, skāra telpas sienu, bet otrs spārns, arī piecu olekšu garumā, sniedzās līdz otra ķeruba spārnam,
tāpat arī otra ķeruba spārns, piecu olekšu garumā, sniedzās līdz telpas sienai, bet otrs spārns, arī piecu olekšu garumā, sniedzās līdz pirmā ķeruba spārnam,
tā ka šo ķerubu spārni bija izplesti divdesmit olekšu garumā. Un paši tie stāvēja uz kājām, un to sejas bija pagrieztas uz svētnīcas iekšpusi.
Un viņš lika darināt priekškaru no violetā un sarkanā purpura auduma, no karmezīna un no smalka linu auduma un tur ieauda ķerubus.
Tad viņš lika uzcelt svētnīcas nama priekšā divus stabus, trīsdesmit piecas olektis augstus, bet vainags katra staba augšgalā bija piecas olektis augsts.
Un viņš darināja važiņu vītnes un piestiprināja tās stabu augšgalā, un viņš darināja simts granātābolu un lika pie važiņu vītnēm.
Šos stabus viņš uzcēla svētnīcas priekšā, vienu labajā, otru kreisajā pusē; un viņš nosauca labās puses stabu vārdā Jahīns, bet kreisās puses stabu vārdā Boāss.
/2.Lku. 4:1-22/
Un viņš izlēja vara altāri - divdesmit olektis garu un divdesmit olektis platu, un desmit olektis augstu.
Un viņš vēl taisīja no vara lietu jūru; tā bija desmit olektis no vienas malas līdz otrai malai, visapkārt apaļa, un tās augstums bija piecas olektis, bet tās apkārtmērs bija trīsdesmit olektis.
Un zem tās visapkārt atradās meža gurķiem līdzīgi veidojumi, pa desmit uz vienu olekti visapkārt jūrai, un tie bija divās rindās un vienā lējumā ar pašu jūru.
Tā balstījās uz divpadsmit vēršiem; trīs no tiem bija ar skatu uz ziemeļiem, trīs uz rietumiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz austrumiem, bet pati jūra bija virsū uz tiem; vēršu pakaļpuses bija pagrieztas uz iekšu.
Tās sienu biezums bija plaukstas platumā, un tās mala bija kā kausa mala, līdzīga lilijas ziedam; un tajā sagāja trīs tūkstoši batu.
Un viņš darināja desmit katlus un novietoja piecus labajā un piecus kreisajā pusē, lai varētu mazgāties; tur noskaloja gabalus, kas piederēja pie dedzināmā upura; bet pati jūra bija, lai priesteri tajā mazgātos.
Un viņš taisīja desmit zelta lukturus, kā bija noteikts, un novietoja tos svētnīcā, piecus labajā un piecus kreisajā pusē.
Viņš taisīja arī desmit galdus un novietoja tos svētnīcā, piecus labajā un piecus kreisajā pusē, viņš darināja no tīra zelta arī simts slakāmo kausu.
Un viņš izveidoja priesteru pagalmu un lielo pagalma laukumu, un pagalma vārtus, un vārtu durvis viņš noklāja ar varu.
Un jūru viņš novietoja nama labajā pusē, dienvidaustrumu stūrī.
Hūrāms izgatavoja arī podus, lāpstas un slakāmos kausus. Tā Hūrāms pabeidza to darbu, ko viņš, ķēniņam Salamanam Dieva namu ceļot, bija uzņēmies veikt:
divus stabus ar to vainagiem stabu augšgalos un divus pinumus, kas sedza vainagus stabu augšgalos,
un četri simti granātābolu pie abiem pinumiem - divas granātābolu rindas bija pie ikkatra pinuma, lai apsegtu abu stabu vainagus.
Viņš darināja katlturus un pašus katlus uz tiem,
kā arī jūru un divpadsmit vēršus zem tās.
Un podus, lāpstas, upuru gaļas dakšas un visus rīkus Hūrām-Abijs izgatavoja ķēniņam Salamanam Tā Kunga nama vajadzībām no spodrināta vara.
Jordānas līdzenumā ķēniņš lēja tos, cietā zemē starp Sukotu un Ceredatu.
Un Salamans taisīja visus šos rīkus ļoti lielā daudzumā, tā ka vara svars nekļuva zināms.
Un Salamans taisīja arī visas pārējās lietas Dieva namam - gan zelta altāri, gan galdus, uz kuriem izlika skatāmās maizes,
arī lukturus ar to eļļas lukturīšiem no tīra zelta, ka tie degtu iekšējās svētnīcas priekšā, kā bija noteikts,
tāpat no zelta arī puķes, lukturus un dakts dzirkles, ikvienu lietu no tīra zelta,
arī dakts naži un slakāmie kausi, kvēpināmās pannas un ogļu trauki bija no tīra zelta. Tās iekšējās durvis, kas veda uz vissvētāko vietu, un tā nama durvis, kas veda uz svētnīcu, bija no zelta.
/2.Lku. 5:1/
Tā tika pabeigts viss darbs, ko Salamans darīja pie Tā Kunga nama. Tad Salamans ienesa visas sava tēva Dāvida veltītās lietas - sudrabu, zeltu un visus rīkus, un viņš tās novietoja Dieva nama dārgumu krātuvēs.
Comments