Bībeles lasījumi – 25.aprīlis

Psalmi /51:1-9/

Jaunā Derība /Lk. 22:63-23:25/

Vecā Derība /Jozuas 8:1-9:15/

PSALMI

/51:1-9/

1 Dāvida dziesma dziedātāju vadonim,

2 kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu.

3 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!

4 Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!

5 Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!

6 Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā.

7 Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.

8 Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.

9 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!

JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 22:63-71/

63 Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, apmēdīja un sita Viņu.

64 Un tie aizklāja Viņa seju un sita Viņu vaigā un Viņam vaicāja, sacīdami: "Pravieto, kas Tevi sitis?"

65 Arī daudz citu lamu tie Viņam sacīja zaimodami.

66 Un, kad gaisma ausa, tad tautas vecaji sapulcējās un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie veda Viņu augstās tiesas priekšā

67 un sacīja: "Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to." Bet Viņš tiem sacīja: "Ja Es jums saku, jūs neticat.

68 Bet, ja Es jautāju, tad jūs Man neatbildat.

69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie visuspēcīgā Dieva labās rokas."

70 Tad visi sacīja: "Tātad Tu esi Dieva Dēls?" Un Viņš tiem sacīja: "Jūs sakāt, ka Es tas esmu."

71 Un tie sacīja: "Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes."

/Lk. 23:1-25/

1 Un viss Viņu pulks cēlās un noveda Jēzu pie Pilāta

2 un iesāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: "Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus, Ķēniņš."

3 Un Pilāts Viņam jautāja, sacīdams: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam sacīja: "Tu to saki."

4 Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: "Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu."

5 Un tie viņam uzmācās un sacīja: "Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, iesākdams no Galilejas līdz šejienei."

6 Bet, kad Pilāts to dzirdēja, tad viņš jautāja, vai šis cilvēks esot no Galilejas.

7 Un, izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas Viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.

8 Bet, kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen gribēja Viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.

9 Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja. Bet Viņš tam nekā neatbildēja.

10 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu ļoti apsūdzēja.

11 Bet Hērods ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja un, apvilkuši Tam krāšņu tērpu, sūtīja To atpakaļ pie Pilāta.

12 Tai dienā Pilāts un Hērods tapa draugi, jo iepriekš tie savā starpā bija naidā.

13 Un Pilāts, sasaucis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,

14 tiem sacīja: "Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš ļaudis musinot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā nopratinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas, kādēļ jūs Viņu apsūdzat;

15 un Hērods arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.

16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."

17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.

18 Bet viss pulks brēca un sacīja: "Nost ar šo, - un: atlaid mums Barabu!"

19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.

20 Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.

21 Bet tie sauca un sacīja: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!"

22 Bet viņš trešo reizi tiem sacīja: "Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."

23 Bet tie tam uzmācās ar lielu kliegšanu, lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu kliegšana pārspēja.

24 Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos.

25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai.

VECĀ DERĪBA

/Joz. 8:1-35/

1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi. 2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem." 3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī. 4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams "Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri. 5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz, tad mēs no viņiem bēgsim. 6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs viņi bēg no mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem. 7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā. 8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli." 9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas. 10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju. 11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju. 12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas. 13 Un tā viņi izvietoja karapulkus visa karaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas. 15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi. 16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas. 17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam. 18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu. 19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni. 20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja, 21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies. 23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas. 24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni. 25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji. 26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti. 27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis. 28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien. 29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai. 30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā 31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā altāri no neapcirstiem akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus. 32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot. 33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt. 34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts. 35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā, arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.

/Joz. 9:1-15/

1 Un, kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas ir viņpus Jordānas gan kalnos, gan ielejās un gar visu Lielās jūras malu līdz Libanonam, proti: hetieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši,

2 tad tie visi sapulcējās vienkopus, lai vienprātīgi vestu pret Jozuu un Israēlu karu.

3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju,

4 tad arī tie rīkojās ar viltu: viņi nogāja, apgādājās ar pārtiku un ņēma līdzi uz saviem ēzeļiem vecus maisus un nodriskātus ādas vīna traukus, kas bija saplaisājuši un salāpīti,

5 ar vecām, salāpītām sandalēm kājās un novalkātiem apmetņiem mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi.

6 Un tie nāca pie Jozuas Gilgalas nometnē un sacīja viņam un Israēla vīriem: "Mēs esam nākuši no tālas zemes, bet tagad slēdziet ar mums derību."

7 Tad Israēla vīri atbildēja hīviešiem: "Varbūt jūs jau dzīvojat mūsu vidū - kā tad lai mēs slēdzam ar jums derību?"

8 Tad tie apgalvoja Jozuam: "Mēs esam tavi kalpi." Un Jozua viņiem jautāja: "Kas jūs esat, un no kurienes jūs nākat?"

9 Tad tie viņam atbildēja: "Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas zemes Tā Kunga, tava Dieva, Vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un arī visu to, ko Viņš ir darījis Ēģiptē.

10 Un tāpat arī visu to, ko Viņš ir darījis tiem diviem amoriešu ķēniņiem viņpus Jordānas, Hešbonas ķēniņam Sihonam un Basanas ķēniņam Ogam, kas dzīvoja Aštarotā.

11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mūs skubināja, teikdami: ņemiet savās rokās ceļamaizi, dodieties tiem ceļā pretī un sakiet viņiem: mēs esam jūsu kalpi, un tagad slēdziet ar mums derību.

12 Un šeit ir mūsu maize, mēs to siltu paņēmām līdzi no savām mājām ceļam tanī dienā, kad mēs izgājām, lai dotos pie jums, bet nu redziet, cik tā ir sakaltusi un sapelējusi.

13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs piepildījām, tie bija pilnīgi jauni, bet tagad tie ir saplaisājuši gabalos, kā jūs to redzat, un mūsu drēbes un mūsu sandales ir galīgi nolietotas pārāk tālajā ceļā."

14 Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu.

15 Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka viņš tos atstās dzīvus, un draudzes vadoņi nodeva tiem zvērestu.