Psalmi /Ps. 89:32-39/
Vēstules /Rom. 11:33-12:21/
Vecā Derība /1. Lku. 5:27-6:66/
PSALMI
/89:32-39/
ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus, tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem, tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību. Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām. Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam - viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā, tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.) Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto.
VĒSTULES
/Rom. 11:33-36/
Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs? Jeb kas Viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa? No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Āmen.
/Rom. 12:1-21/
Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā; pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam, priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam. Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 5:27-41/
Un Levija dēli bija Geršons, Kehats un Merārijs. Un Kehata dēli bija Amrāms, Jihars, Hebrons un Usiēls. Un Amrāma dēli bija Ārons un Mozus, un viņu māsa bija Mirjama. Un Ārona dēli bija Nadabs, Abijs, Ēleāzars un Ītamārs. Ēleāzars dzemdināja Pinehasu, un Pinehass dzemdināja Abišuju, un Abišujs dzemdināja Bukiju, un Bukijs dzemdināja Usiju, un Usijs dzemdināja Zerahju, un Zerahja dzemdināja Merajotu, un Merajots dzemdināja Amarju, un Amarja dzemdināja Ahitubu, un Ahitubs dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Ahimaācu, un Ahimaācs dzemdināja Asarju, un Asarja dzemdināja Johananu, un Johanans dzemdināja Asarju, un tas ir tas, kas kalpoja kā priesteris Templī, ko Salamans bija Jeruzālemē uzcēlis. Un Asarja dzemdināja Amarju, un Amarja dzemdināja Ahitubu, un Ahitubs dzemdināja Cadoku, un Cadoks dzemdināja Šalumu, un Šalums dzemdināja Hilkiju, un Hilkija dzemdināja Asarju, un Asarja dzemdināja Seraju, un Seraja dzemdināja Jehocadaku, un Jehocadaks devās līdzi, kad Tas Kungs ar Nebukadnēcara roku izveda Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus.
/1. Lku. 6:1-66/
Un Levija dēli bija Geršoms, Kehats un Merārijs. Bet šie ir Geršoma dēlu vārdi: Libnijs un Šimejs. Un Kehata dēli bija Amrāms, Jihars, Hebrons un Usiēls. Un Merārija dēli bija Mahlijs un Mušijs. Bet šīs ir Levija ciltis, pēc viņu tēviem: no Geršoma: Libnijs, viņa dēls, tā dēls Jahats, tā dēls Simma, tā dēls Joahs, tā dēls Ido, tā dēls Zerahs, tā dēls Jeatrajs. Kehata dēli bija: Aminādabs, viņa dēls, tā dēls Korahs, tā dēls Asirs, tā dēls Ēlkana, tā dēls Ēbjasafs, tā dēls Asirs, tā dēls Tahats, tā dēls Ūriēls, tā dēls Usija, tā dēls Sauls. Un Ēlkanas dēli bija: Amasajs un Ahimots, tā dēls Ēlkana, tā dēls Cofajs, tā dēls Nahats, tā dēls Ēliābs, tā dēls Jerohāms, tā dēls Ēlkana. Un Samuēla dēli bija: pirmdzimtais Joēls un otrs Abija. Un Merārija dēli bija: Mahelijs, tā dēls Libnijs, tā dēls Šimejs, tā dēls Usa, tā dēls Šimejs, tā dēls Hagija, tā dēls Asaja. Un šie ir tie, kurus Dāvids iecēla par dziesmu vadītājiem Tā Kunga namā, pēc tam kad derības šķirsts bija ticis tur novietots. Tie Saiešanas telts mājokļa priekšā kalpoja ar dziedāšanu, līdz kamēr Salamans Jeruzālemē uzcēla Tā Kunga namu, un tad tie veica savus pienākumus, pēc savas kārtības. Un šie ir, kas kalpoja, un viņu dēli: no Kehata dēliem Heimans, dziedātājs, Joēla dēls, tas Samuēla dēls, tas Ēlkanas dēls, tas Jerohāma dēls, tas Ēliēla dēls, tas Toaha dēls, tas Cūfa dēls, tas Ēlkanas dēls, tas Mahata dēls, tas Amasaja dēls, tas Ēlkanas dēls, tas Joēla dēls, tas Azarjas dēls, tas Cefanjas dēls, tas Tahata dēls, tas Asira dēls, tas Ēbjasafa dēls, tas Koraha dēls, tas Jihara dēls, tas Kehata dēls, tas Levija dēls, tas Israēla dēls. Un viņa brālis Asafs stāvēja viņam pa labai rokai; Asafs bija Berehjas dēls, tas Šimeja dēls, tas Mihaēla dēls, tas Baāseja dēls, tas Malhijas dēls, tas Etnija dēls, tas Zeraha dēls, tas Adajas dēls, tas Ētana dēls, tas Simmas dēls, tas Šimeja dēls, tas Jahata dēls, tas Geršoma dēls, tas Levija dēls. Un pie kreisās bija viņu brāļi no Merārija dēliem: Ētans, Kišija dēls, tas Abdija dēls, tas Maluha dēls, tas Hašabjas dēls, tas Amacjas dēls, tas Hilkijas dēls, tas Amcija dēls, tas Banija dēls, tas Šemera dēls, tas Mahelija dēls, tas Mūšija dēls, tas Merārija dēls, tas Levija dēls. Un viņu brāļi levīti bija iecelti pār visu kalpošanu Dieva nama mājoklī. Bet Ārons un viņa dēli bija tie, kas nesa dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kvēpināja uz kvēpināmā altāra, visā kalpodami vissvētākajā vietā, lai salīdzinātos Israēla labad, kā visu to Dieva kalps Mozus bija pavēlējis. Un šie bija Ārona dēli: Ēleāzars, viņa dēls, tā dēls Pinehass, tā dēls Abišua, tā dēls Bukijs, tā dēls Usijs, tā dēls Zerahja, tā dēls Merajots, tā dēls Amarja, tā dēls Ahitubs, tā dēls Cadoks, tā dēls Ahimaācs. Un šīs ir viņu dzīves vietas, pēc viņu apmetnēm un to robežās, Ārona pēcnācējiem no Kehata dzimtas, jo pirmie mesli krita viņiem. Viņiem deva Hebronu Jūdas zemē ar tās apkārtējām ganībām, bet šai pilsētai piederīgos tīrumus un tās ciemus iedeva Kālebam, Jefunnas dēlam. Vēl Ārona dēliem deva glābšanās pilsētas Hebronu un Libnu līdz ar tās ganībām, kā arī Jatīru un Eštemou līdz ar tās ganībām, un Holonu ar tās ganībām, un Debīru ar tās ganībām, arī Ašanu ar tās ganībām un Bet-Šemešu ar tās ganībām; un no Benjamīna cilts Gebu ar tās ganībām, Allemetu ar tās ganībām un Anatotu ar tās ganībām. Visu viņu pilsētu, pēc viņu dzimtām, bija trīspadsmit. Bet atlikušajiem Kehata pēcnācējiem, pēc viņu dzimtām, un no Manases puscilts deva, meslus metot, desmit pilsētas. Un Geršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, no Isašara cilts, no Ašera cilts, no Naftaļa cilts un no Manases puscilts deva Basanā trīspadsmit pilsētas. Un Merārija dēliem, pēc viņu dzimtām, no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Zebulona cilts deva, meslus metot, divpadsmit pilsētas. Tā Israēla bērni deva levītiem šīs pilsētas līdz ar tām piederīgām ganībām. Un viņi deva, meslus metot, no Jūdas dēlu cilts, no Simeona dēlu cilts un no Benjamīna dēlu cilts šīs vārdā nosauktās pilsētas. Un dažām Kehata dēlu dzimtām krita, meslus metot, robežu apgabalu pilsētas no Efraima cilts. Un viņi deva glābšanās pilsētu Sihemu līdz ar tās ganībām, Efraima kalnos, un Gezeru ar tās ganībām, un Jokmeāmu ar tās ganībām, un Bet-Horonu ar tās ganībām, un Ajalonu ar tās ganībām, un Gat-Rimonu ar tās ganībām, un vēl no Manases puscilts Aneru ar tās ganībām un Jibleāmu ar tās ganībām; tās visas deva pārējām Kehata bērnu dzimtām. Geršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, deva: no Manases puscilts Galonu Basanā ar tās ganībām un Aštarotu ar tās ganībām; un no Isašara cilts Kedešu ar tās ganībām un Daberatu ar tās ganībām, un Ramotu ar tās ganībām, un Anēmu ar tās ganībām; no Ašera cilts Mašalu ar tās ganībām un Abdonu ar tās ganībām, un Hukoku ar tās ganībām, un Rehobu ar tās ganībām; no Naftaļa cilts Kedešu Galilejā ar tās ganībām un Hamonu ar tās ganībām, Kirjataimu ar tās ganībām; un atlikušajiem Merārija dēliem no Zebulona cilts Rimonu ar tās ganībām un Tāboru ar tās ganībām. Un viņpus Jordānas, pretī Jērikai, austrumos no Jordānas, viņi saņēma no Rūbena cilts: Beceru tuksnesī ar tās ganībām un Jahcu ar tās ganībām, un Kedemotu ar tās ganībām, un Mefaatu ar tās ganībām; no Gada cilts: Ramotu Gileādā ar tās ganībām un Mahanajimu ar tās ganībām, un Hešbonu ar tās ganībām, un Jāzeru ar tās ganībām.
Comments