Moto: “Vai tu tam tici?” (Jņ. 11:26)
Nogājis Jēzus atrod Lācaru jau četras dienas guļam kapā. Bet Bētanija bija tuvu pie Jeruzālemes – apmēram piecpadsmit stadiju. Daudzi jūdi bija nākuši pie Martas un Marijas mierināt tās brāļa dēļ. Kad Marta dzirdēja, ka Jēzus nāk, tā izgāja viņam pretī, bet Marija palika sēžam mājās. Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris. Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.” Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!” Marta sacīja: “Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.” Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tam tici?” Viņa sacīja: “Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.” / Jņ. 11:17-27/
Konteksts
2025. gada Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību pārdomas un lūgšanas ir sagatavojuši brāļi un māsas no Bozes klostera kopienas Itālijas ziemeļos. Šī kopiena cenšas šodien izdzīvot klostera aicinājuma skaistumu, smeļot no bagātajām tradīcijām, kas raksturīgas gan Austrumu, gan Rietumu kristīgajai Baznīcai, kurā jau kopš pirmajiem gadsimtiem ir bijuši vīrieši un sievietes, kas, atteikušies no visa, cenšas radikāli dzīvot Evaņģēliju celibātā un kopienas vienotībā.
Šogad aprit 1700 gadi kopš pirmā kristiešu ekumeniskā koncila, kas notika Nīkajā, netālu no Konstantinopoles, mūsu ēras 325. gadā. Šī nedēļa mums sniedz unikālu iespēju apdomāt un svinēt kristiešu kopīgo ticību, kāda tā ir izteikta šī koncila laikā formulētajā Credo un kas joprojām ir dzīva un turpina nest augļus. Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību ir aicinājums smelties no šī kopīgā mantojuma un ietiekties arvien dziļāk ticībā, kas vieno visus kristiešus.
Nedēļas tēma “Vai tu tam tici?” /26. p./ balstās uz dialogu starp Jēzu un Martu, kad Jēzus apmeklēja Martas un Marijas māju Betānijā pēc viņu brāļa Lācara nāves.
Nodaļas sākumā evaņģēlijā teikts, ka Jēzus mīlēja Martu, Mariju un Lācaru /5.p./, tomēr, saņemot ziņu, ka Lācars ir smagi slims, Jēzus saka, ka “šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to tiktu pagodināts.” /4.p./ Kad, neskatoties uz draudiem savai dzīvībai, Jēzus pēc divām dienām beidzot ieradās Betānijā /8.p./, Lācars “jau bija kapā četras dienas” /17.p./. Martas vārdi Jēzum pauda vilšanos, iespējams pat pārmetumu par Viņa vēlo ierašanos: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.” /21.p./. Taču šim izsaucienam uzreiz seko paļāvība uz Jēzus glābjošo spēku: “Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.” /22.p./. Kad Jēzus viņai apliecina, ka brālis celsies augšām /23.p./, viņa apliecina savu uzticēšanos: “Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.”/24.p./. Jēzus ved viņu soli tālāk. Viņš atklāj sevi kā Mesiju un pasludina savu varu pār dzīvību un nāvi. “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” /25.-26.p./. Pēc šī pārsteidzošā paziņojuma Jēzus izaicina Martu ar ļoti tiešu un dziļi personisku jautājumu: Vai tu tam tici?” /26. p./
Tāpat kā Marta, arī pirmās kristiešu paaudzes nevarēja palikt vienaldzīgas uz Jēzus jautājumu: “Vai tu tam tici?” Nīkajas koncila tēvi centās atrast vārdus, kas aptvertu Dieva iemiesošanās noslēpumu, Kunga ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Gaidot viņa atgriešanos, kristieši visā pasaulē ir aicināti kopā liecināt par šo ticību Augšāmceltajam, kas ir mūsu cerības un prieka avots, kurš jālīdzdala ar visām tautām.
Materiāls katrai Lūgšanu nedēļas dienai.
Tekstos, kas katrā no astoņām dienām ir paredzēti personīgai vai kopienas lūgšanai, ir divi Svēto Rakstu lasījumi un psalms. Bībeles teksti katrai dienai pēc kārtas izceļ galvenos Nīkajas ticības apliecības apgalvojumus.
5. diena: Svētais Gars, dzīvības un prieka devējs;
6. diena: Baznīca: ticīgo kopiena;
7. diena: Kristība Kunga nāvē un augšāmcelšanā;
8. diena: Gaidot Valstību un nākamo dzīvi.
Pārdomu vietā pēc katras dienu Svēto Rakstu tekstiem seko īsi lasījumi no Baznīcas tēvu mantojuma dažādos ģeogrāfiskos apgabalos un ekleziālās tradīcijās (grieķu, sīriešu, armēņu un latīņu valodās). Šī īsie teksti pārsvarā ir datēti ar pirmo gadu tūkstoti. To atlases mērķis ir sniegt ieskatu tā laika kristīgajā mācībā, kas palīdzēja formulēt Nīkajas koncila apliecības. Katras dienas pārdomu jautājumi un lūgšanu teksti aktualizē dažādos laikmetos visām pasaulē cildinātās ticības saturu, izceļot tajā pateicības motīvu.
Palīgbīskaps Rinalds Grants: "Ģertrūdes draudzē vienmēr esam centušies būt ekumēniski atvērti. Mūsu dievkalpojumos izskan ne tikai luteriskai tradīcijai piederošu teologu atziņas, draudzes lūgšanās regulāri lūdzam par kristiešu vienotību un savā vidū cenšamies par citu konfesiju piederīgajiem nerunāt neko sliktu. Kopīgi ar dažādu baznīcu piederīgajiem cietumos vadam Alfa kursu, dodamies uz bāreņu namiem un lūdzamies ar Taize kopienas dziesmām. Tas ne vienmēr ir viegli, tādēļ varam pagurt un zaudēt motivāciju. Nedēļa par kristiešu vienotību ir iespēja “paēdināt” savu prātu un ļaut Svētajam Garam iekvēlināt sirdī ilgas vairot kristiešu vidū vienotību un tā kaut nedaudz dziedināt šo sašķelto un sadalīto pasauli.
Mēs, Ģertrūdes draudzes mācītāji, ceram, ka šī kristiešu vienotības nedēļa darīs mūs gatavākus būt par miera un vienotības nesējiem. Atradīsim laiku personīgai apcerei un lūgšanām, kā arī sastapsim un iepazīsim tuvāk kādus citai konfesijai piederīgus cilvēkus. Lieliska iespēja ir to piedzīvot lūgšanu nedēļas noslēguma pasākumā Rīgas Domā, 25. janvārī plkst. 14.00.
Kristiešu vienotība ne vienmēr ir viegla, bet mēs ticam, ka tā iepriecina Dievu un mūsu vidū vairo Viņa svētību!"
Comments