MŪSU DZĪVES VAIROJAS TAD, KAD TĀS ATDODAM PROJĀM
Mūsu mazo dzīvju auglīgums, kad esam to atpazinuši un izdzīvojam to kā Dieva mīļotie, ir vairāk par to, ko varam iztēloties. Viens no lielākajiem ticības aktiem ir ticēt, ka tie daži gadi, kurus dzīvojam uz zemes, ir kā mazas sēklas, kuras ir iesētas bagātā zemē. Bet, lai no sēklām rastos augļi, tām ir jāmirst. Mēs bieži redzam vai jūtam tikai nomiršanu, bet raža būs bagātīga arī tad, kad paši būsim ražas novācēji.
Cik atšķirīga būtu mūsu dzīve, ja mēs patiesi spētu ticēt, ka tā vairojās, pat atdodot to projām. Cik atšķirīga būtu mūsu dzīve, ja mēs varētu ticēt, ka katrs mazākais uzticības akts, katrs mīlestības žests, katrs piedošanas vārds, katrs mazākais prieka un miera mirklis vairosies un vairosies tik ilgi, kamēr būs cilvēki, kuri to var saņemt… Un pat tad no tā vēl daudz paliks pāri.
SVĒTIE RAKSTI
Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst. Un, ja es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, viņi ceļā novārgs, jo daži ir nākuši no tālienes.” Uz to viņa mācekļi sacīja: “Kas šeit tuksnesī šos ar maizi var pabarot?” Bet viņš tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Un tie atbildēja: “Septiņas.” Tad viņš lika ļaužu pūlim apsēsties zemē. Un, paņēmis šīs septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, lai viņi tās pasniegtu, un viņi pasniedza tās ļaudīm. Un vēl viņiem bija arī nedaudz zivtiņu, un pateicies viņš lika tās izdalīt. Un viņi paēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. Paēdušo bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida. Tūlīt iekāpis laivā, viņš ar saviem mācekļiem pārcēlās uz Dalmanutas apvidu.
(Marka evaņģēlijs 8:1-10)
LŪGŠANA
Svētais Dievs! Tava bagātība un dāsnums ir neaptverami! Tavas rūpes par mani nebeidz mani pārsteigt. Arī tad, kad vēl Tevi nepazinu, kad dzīvoju tālu prom no Tevis, Tu tik un tā rūpējies par mani. Jo patiesi ir Kristus vārdi: ”.. jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” Bet Tava Mīlestība vēlējās sniegt vēl vairāk. Tu dāvāji man Sava Dēla Jēzus Kristus Mīlestības Upuri, lai es, kas biju nabags, kļūtu bagāts caur Svētā Gara Žēlastību. Svētais Dievs, Tu ne tikai man dāvāji jaunu dzīvību kā Dieva bērnam, bet arī jaunu ticības bagātību, kuras dēļ vairs nejūtu izsalkumu, jo esmu paēdis Debesu ēdienu, vairs nejūtu slāpes, jo dzeru Debesu dzērienu, vairs nejūtu aukstumu un karstumu, jo esmu ieģērbts Dievišķās godības siltajā apmetnī. Es lūdzu Tevi, Svētais Debesu Tēvs, lai Tavs Gars manī mājo un es spēju atsaukties visam, kur varu, ar to mazumu, kas man pieder, apturēt ciešanu tumsu un vairot svētlaimības Gaismu. Lai manas rokas ir atplestas izsalkušajam un izslāpušajam, lai mana nama durvis ir atvērtas tam, kurš salst uz ielas, lai nav nekā dārgāka manai dzīvei, kā parādīt Tavu mīlestību. Nāc, Svētais Gars, un pārveido mani, lai Tava Žēlastība manī kļūst par pamatu priekam atdot sevi visu.
DIENAS UZDEVUMS
Dievs rūpējas par katru cilvēku. Un Viņš ir izvēlējies Tevi, lai ar Tavām rokām dāvātu mīlestību cilvēkiem, kuriem tās pietrūkst. Tas var būt visdažādākajos veidos. Nopirkts ēdiens, noziedots eiro, pateikts iedrošinājuma vārds, palīdzīga roka vajadzībā. Esi šodien vērīgs. Nepaliec vienaldzīgs Dieva Gara impulsam, kurš aicina parādīt rūpes un mīlestību pret tuvāko. Esi radošs. Atsaucies trīs vajadzībām un ļauj Dievam caur tevi atklāt Viņa dāsnumu un rūpes.
Commentaires