MĒS NEESAM VIENI
Dievs nāca pie mums, jo Viņš gribēja būt ar mums kopā ceļā, klausīties mūsu stāstu un palīdzēt mums saprast, ka neejam tikai uz riņķi vien, bet tuvojamies miera un prieka mājoklim. Šī ir tā lielā Kristus piedzimšanas svētku mistērija, kas turpina mūs iedrošināt un mierināt - mēs neesam vieni mūsu ceļā. Mīlestības Dievs, kurš deva mums dzīvību, sūtīja Savu vienīgo Dēlu, lai būtu ar mums ik mirkli un katrā vietā, lai mēs nekad nejustos pazuduši savās grūtībās, bet varētu vienmēr uzticēties, ka Viņš iet kopā ar mums.
Izaicinājums šajā visā ir ļaut Dievam būt tam, kas Viņš vēlas būt. Ir daļa mūsos, kas ir pieķērusies mūsu vientulībai un neļauj Dievam pieskarties mums tajās vietās, kuras mums visvairāk sāp. Bieži mēs slēpjam no Viņa tieši tās vietas mūsos, kur jūtamies vainīgi, nokaunējušies, apjukuši un apmaldījušies. Līdz ar to mēs nedodam Viņam iespēju būt ar mums tur, kur jūtamies visvientuļākie.
Kristus piedzimšanas svētki ir atjaunots aicinājums nebaidīties un ļaut Viņam - Tam, kura mīlestība ir lielāka nekā mūsu sirdis un prāti var aptvert - būt mūsu ceļabiedram.
SVĒTIE RAKSTI
Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.”
Kad eņģeļi aizgāja no tiem debesīs, gani savā starpā runāja: “Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis.”
Un tie steigšus nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
Kad viņi to redzēja, tie pavēstīja, kas viņiem par šo bērniņu bija sacīts.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to, ko gani viņiem bija sacījuši.
Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.
(Lūkas evaņģēlijs 2:13–19)
LŪGŠANA
Paldies Tev, mans Dievs, ka Tu izvēlējies nākt pie mums un būt Emanuēls - “Dievs ir ar mums”. Paldies Tev par Svēto ģimeni un viņu piemēru. Paldies, ka Jaunava Marija ar savu uzticēšanos Tavam aicinājumam kļūt par mammu Jēzum iedrošina arī mani Tev uzticēties un atsaukties. Māci man Tevi sadzirdēt un noglabāt sirdī Tavus vārdus, un pārdomāt to, kas nav saprotams uzreiz. Paldies par Jāzepu un viņa paklausību Tavam aicinājumam ņemt Mariju pie sevis un pēc Jēzus piedzimšanas celties un doties uz svešu zemi. Iededz manī patiesu dievbijības un paklausības garu, lai neesmu kūtrs Tev sekot un paklausīt.
Dziedē un atjauno to, kas manī salauzts; to, kas sāp visvairāk un liek man justies nevērtīgam un vientuļam; to, kas man liek justies kā lopu kūtiņai starp skaistiem namiem. Tas arī ir viss, ko varu Tev pienest - savainota sirds un vēlme piedzīvot Tavu mīlestību. Paldies, ka Tavā piedzimšanas stāstā varu rast cerību – Tev pietiek ar pazemīgu sirdi, kas atsaucas Tavam aicinājumam un kas uztic Tev kaut gabaliņu savas telpas, pat ja tā ir kā pieticīga sile, nevis plaša augšistaba. Es esmu tikai trauks, kur Tu vari ienākt un mājot, - viss Gods ir un paliek Tavs. Patiesi, Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts!
DIENAS UZDEVUMS
Ir tik svarīgi apzināties, ka Jēzus ir ar mums ik mirkli. Ja redzi sev tuvumā kādu, kas izskatās noraizējies un vientuļš, tu vari kļūt viņam par Dieva klātbūtnes atgādinājumu. Nepaskrien garām iespējai nostāties līdzās - uzraksti mīļu ziņu, piezvani vai uzaicini uz tēju, lai vārdi kļūst redzami dzīvē.
Comments