MĪLESTĪBA IR STIPRĀKA PAR NĀVI
Dievs ir Gars un visas mīlestības Avots. Mūsu garīgais ceļojums aicina mūs meklēt un atrast dzīvo mīlestības Dievu lūgšanā, pielūgsmē, garīgā lasīšanā, garīgā līdzgaitniecībā, līdzjūtīgā kalpošanā nabadzīgajiem un labos draugos. Ļaujiet apgalvot patiesību, ka mēs visi esam mīlēti un atveram savas sirdis, lai saņemtu Dieva pāri plūstošo mīlestību pret mums. Pilnībā izdzīvojot katru dienu, mēs līdzdalām šo mīlestību visās mūsu brīnišķīgajās un sarežģītajās attiecībās un pienākumos.
Nāves sēklas ir mūsos klātesošas, bet mīlestība ir stiprāka par nāvi. Mana un tava nāve ir mūsu pēdējais ceļš, mūsu izceļošana uz pilnīgu pārtapšanu Dieva mīlošā bērna identitātē un pilnīgā savienībā ar Mīlestības Dievu. Jēzus gāja Savu ceļu mums pa priekšu un aicina mūs izvēlēties to pašu ceļu mūsu dzīves laikā. Viņš sauc mums: “Seko man!” Viņš iedrošina mūs: “Nebaidies!” Tā ir mūsu ticība.
SVĒTIE RAKSTI
Un notika, kad ļaužu pūlis pie viņa spiedās, lai dzirdētu Dieva vārdu, tad viņš, stāvēdams Gennēsaretes ezera krastā, ieraudzīja divas laivas ezera malā; un zvejnieki, no tām izkāpuši, mazgāja tīklus. Iekāpis laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza tam atirt laivu mazliet no krasta; apsēdies viņš no laivas mācīja ļaudis. Beidzis runāt, viņš teica Sīmanim: “Airē uz dziļumu un izmet tīklus zvejai.” Sīmanis atbildēja: “Mācītāj, mēs visu nakti esam pūlējušies un nekā neesam noķēruši. Bet es izmetīšu tīklus tavā vārdā.” Tā izdarījuši, viņi noķēra milzum daudz zivju, tā ka viņu tīkli saplīsa. Un tie māja saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāktu viņiem palīgā. Tie atnāca, un viņi piepildīja abas laivas tik pilnas, ka tās gandrīz grima. To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzus priekšā uz ceļiem un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” Sīmani un visus, kas bija ar viņu, bija pārņēmušas bailes lielā zivju loma dēļ; arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa darbabiedri. Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.” Izvilkuši laivas krastā, tie pameta visu un sekoja viņam.
(Lūkas evaņģēlijs 5:1-11)
LŪGŠANA
Mīļais Debesu Tēvs, pateicos Tev par visiem saviem dzīves kāpumiem un kritumiem, neveiksmēm un uzvarām, spēku izsīkumu un pāri plūstošo dzīvības enerģiju! Palīdzi man līdzdalīt Tavu mīlestību gan priekos, gan bēdās, piedzīvojot, cik dziedinošs ir tās maigais pieskāriens it visās tukšuma, sāpju, asaru un nāves vietās. Paldies par Mūžīgās Dzīvības dāvanu, kas ir uzvarējusi nāvi un tumsu visapkārt. Mūsu tīkli tik bieži izrādās saplīsuši un tukši, mūsu rokas - bezcerībā nolaistas, un sirdis - neticības savažotas. Kungs, lai Tava balss, kas aicina sekot un nebaidīties, tādos brīžos pāršķeļ mūsu sastingumu un neticību. Lai mūsu tukšie lomi, caurie tīkli un nolaistās rokas piepildās ar Tavu ticību un svētību. Paldies, ka Tu jau esi parādījis mums Ceļu un aicini sekot, lai kādā dzīves nostūrī, pažobelē vai krustcelēs mēs atrastos. Lai sekošana Tev ir mūsu pirmā un vienīgā izvēle.
DIENAS UZDEVUMS
Vai ir kāda apņemšanās vai nepiepildīta vēlme, kam esi atmetis ar roku, apracis kaut kur dziļi sevī un netici, ka tā varētu piepildīties? Atgriezies pie tās un lūdz Dievam palīdzību to īstenot. Sāc ar pirmo un galveno soli – lūgšanu, un pēc tam nebaidies ticībā spert nākamos.
Comments