2019.gadā Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca svinēja 150 gadu jubileju. Līdzās daudz un dažādiem notikumiem, ko bija iespēja piedzīvot, dažādām aktivitātēm, kurās iesaistīties, nolēmām plašāk iepazīt viens otru un ļaut par mums uzzināt citiem, veidojot intervijas un stāstus par draudzi "150 gadi 150 dienās". Viena no nedēļas dienām tika veltīta sadaļai "Cilvēkos", veidojot šos cilvēkstāstus, centāmies tiem caurvīt vienotu motīvu, kas iezīmē Ģertrūdes 150 gadu jubileju, ticību un mīlestību Jēzum, kalpošanu Dievam. Lasot šīs intervijas, jums būs iespēja uzzināt daudzu ģertrūdiešu atmiņas, ienākot baznīcā, kā un kad viņi šeit nokļuvuši. Tāpat ikviens no intervētajiem atklāja sev tuvu Svēto Rakstu vietu, pie kuras noteikti atgrieztos, atklāja, kurš ir mīļākais un īpašākais dievkalpojuma mirklis. Interviju noslēgumā katram bija iespēja teikt savu sveicienu Ģertrūdes skaistajā jubilejā.
Cik ilgi esi Ģertrūdē?
Piedzimu un tiku kristīts Balvos, bet apzināti sāku sekot Kristum 18 gados. Pēc krustmātes aicinājuma atnācu uz Ģertrūdi caur Jauniešu Alfu un vēlāk iesvētījos. Nu jau pagājuši 8 neaizmirstami, dziļi izaugsmes pilni gadi.
Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Ģertrūdes draudzi?
Pilnīgs cukurs- visi bija jauki un pieņemoši. Pirmā reize Jauniešu Alfā, paņēmu līdzi draugu. Tā bija drošāk, ņemot vērā manas aizdomas par sektu. Tā laika jauniešu darba vadītājs (nu jau mans labs draugs Ulvis) mēģināja būt super draudzīgs un nāca sasveicināties, kas man likās uzspīlēti jauki. :)
Kura ir Tava mīļākā vieta Ģertrūdē?
Mans mazais noslēpums – laikā, kad man bija Ģertrūdes atslēgas, es vēlos vasaras vakaros kāpu augšā tornī un pavadīju pāris stundas lūgšanā un dzīves pārdomās, tas bija spēcīgs laiks. P.S. Mācītājs atļāva. :)
Kurš ir Tavs mīļākais/īpašākais brīdis dievkalpojuma laikā?
Lūgšana pirms lasījuma. Viena iemesla dēļ – reiz, kad biju pērminderis, nedaudz tika pamainīta ceturtdienas dievkalpojuma liturģija un es paliku uz ceļiem, lai arī man bija jādodas lasīt lasījums. Pēc tam Rinalds pienāca klāt. Es viņam izskaidroju, ka paliku uz ceļiem, jo sajaucu liturģiju. Uz ko viņš atbildēja: „Es jau domāju, Tevi Gars ķēris.” :)
Svēto rakstu vieta, pie kuras atgriezties?
„Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība.” /2.Kor.3:17/
Ja būtu iespēja pasniegt Ģertrūdei dāvanu – materiālu vai garīgu – kāda tā būtu?
Es esmu par to domājis. Tā tīri praktiski, ja kādreiz man tiks dota iespēja svētīt draudzi materiāli, es to gribētu izdarīt viesu nama kompleksa (respektīvi, vieta, kur pilnvērtīgi varētu noorganizēt draudzes dienas un dabas izbraucienus cauru gadu) un busiņa formā.
Kāds būtu Tavs vēlējums draudzei mūsu baznīcas 150 gadu jubilejā?
„Mācīties no koku dejām, viņi to pa īstam prot,
Sevi visu paļaut vējam, tikai saknes neatdot.” /Knuts Skujenieks/
コメント